Skaidrs, kur porno, tur skandāls vai vismaz iespēja to izmantot kā uzvaru nesošu mārketinga ieroci! Tālab somu filmai Darbs vīrietim/Miehen tyo (2007), ko paši somi pērn uzskatījuši par cienīgu prezentēt nacionālo kinematogrāfiju Amerikas kinoakadēmiķiem (filma tika pieteikta Oskara nominācijai kategorijā Labākā ārzemju filma), kas metas nevienlīdzīgā cīņā ar amerikāņu produktiem Rīgas kinorepertuārā, rokā ir dota papildu boze. Sak, zvetēsim ja ne ar ziemeļu smalkumiem un smeldzi, tad vismaz ar pornoindustrijas aizkulisēm!
Vispirms par Oskariem. Skaidrs, ka, kaut ko piesakot un aizsūtot DVD uz ASV Kinoakadēmiju, arīdzan var zvanīt mārketinga zvanus, lai gan pati filma var arī nenonākt piecu laimīgo nominantu vidū. Arī Darbs vīrietim tur nenonāca, kaut filma, ko turklāt veidojis jauns režisors, Somijā sacēla ažiotāžu, un tā tik tiešām nav slikta filma. Vēl vairāk, pie lakoniskās, bet, ai, cik neprecīzās formulas — somu kino ir vienāds ar brāļiem Kaurismeki, labo Aki un švako Miku — ilgstoši radinātie skatītāji aiz Somijas robežām nu var "mācīties jaunus uzvārdus". Teiksim, Aleksi Salmenpera. 35 gadus vecais režisors līdz šim filmējis TV filmas, bet savai debijai uz "lielā ekrāna" izvēlējies paskarbu stāstu, kurā, ja gribēsiet, atradīsiet gan kādreizējā Eiropas mēroga britu hita Visu vai neko/The Full Monty (1997), gan vēl senākās amerikāņu melodrāmas Amerikāņu žigolo/American Gigolo (1980), kurā vienu no savām pirmajām lielajām lomām nospēlēja Ričards Gīrs, atskaņas. Prezīzāk, "izejas situāciju" — bezdarbs, bailes atzīties sievai u.c. — no pirmās, plus dramatismu un vecu kundzīšu seksuālo izklaidētāju dramatisma sūrmi — no otrās. Kas teicis, ka velosipēds ir jāgudro no jauna?
Proletārietis Juha
Un tā, dzīvoja reiz Juha — atlētiski veidots proletārietis, kuru atlaiž no darba fabrikā. Līdzīgi saviem bēdubrāļiem no britu filmas Visu vai neko, arī viņš baidās teikt sievai, ka zaudējis darbu. Tā vietā kopā ar draugu Olli viņš bakstās pa bāriem, mēģinot piedāvāt remontdarbu pakalpojumus. Līdz kāda no kundītēm — pievilcīga pusmūža blondīne, daudz neminstinoties, uzrunā Juhu — še tev 300 eiro par stundu ilgu darbu: ķemmēt viņas matus, Juham esot kailam. Un nekāda seksa! Skaidrs, ka Juham šis peļņas veids iepatīkas, kaut viņa nākamās klientes nebūt nav tik garīgas kā pirmā.
Bizness plaukst, pēc internetā ievietota sludinājuma — "atlētisks somu vīrietis, 35 gadus vecs, sastādīs kompāniju nobriedušām sievietēm" — tas iet no rokas. Kaut drīz vien šis bizness uzrāda arī savas ēnas puses un profesionālos riskus. Somu sievietes, kā apgalvo filmas autori, ir seksuāli totāli izbadinātas vellatas, kas savu baudu vārdā ir gatavas gan sist, gan žņaugt, gan atteikties samaksāt par jau saņemto servisu; sekojoši seksa eņģelim Mihaelam — tāds ir Juhas profesionālais segvārds — klājas plāni. Trauma seko traumai, asins šķīst un plūst. Vārdu sakot, darbs asiņains un riskants, ja kas.
Ai, drūmie somi
Taču interesantāk par filmas sižeta šķetināšanu šķiet salīdzināt tās visumā ļoti smagnējo un drūmo noskaņu ar to pašu britu metalurgu striptīzu (Visu vai neko — bija vitāla komēdija!). Acīmredzot te darīšana ar jau no Aki Kaurismeki filmām pazīstamo somu mentalitāti — lēnīgu, drūmu, paskarbu un depresīvu. Taču atšķirībā no Kaurismeki darbiem filmā Darbs vīrietim ironija nav pamanāms raksturlielums. Te dominē režisora vēlme uzvērpt pamatīgu, cilvēcīgu drāmu par vienkārša somu puiša, trīs bērnu tēva Juhas problēmām. Filma piespēlē arī vienu otru mulsinošu neloģismu — Juhas sieva audzina trīs bērnus, viens no tiem nav Juhas, bet gan viņa labākā drauga Olli, kurš turpat vien pinas un tinas, piepalīdzot Juham viņa pornobiznesā. Kas noticis šo trīs cilvēku starpā, kuri viens otram neatzīstas būtiskās lietās, cieš, rij antidepresantus un tomēr mīl, kaut gatavi pat vājuma brīdī nosist? Man tā arī nekļuva skaidrs, gluži tāpat, vai režisors nav pārspīlējis ar asiņu paltīm, atspoguļojot Juhas pornodarba ikdienu. Paliksim pie atbildes — lūk, mīklainā ziemeļnieku mentalitāte, šī skarbā somu daba, kur pat pornobizness ir traumatisks, nevis vitālu prieku (vismaz kundītēm!) nesošs.
Grūti dzīvojas tuvajā Ziemeļu zemē, kaut to jau pasen sludinājis arī Aki Kaurismeki, turklāt daudz stilīgākā, krāsainākā un vienlaikus — cilvēcisko emociju ziņā nosacītākā, taču daudz loģiskākā izklāstā.