Airbus A330-200

Man rodas iespaids , ka ARTURAM krize atverusi acis - valdiba ( ELITE ? ) esot talu no tautas ??? NU LABRIT ARTUR ...

Oponējot Āfrikas piesaucējien - Artūra norāde, šķiet, ir ne jau uz to, ka penšiem tagad grūti, bet gan uz augstā kunga (kungu) neprātu - mācīt dzīvot citiem, neapjēdzot, ka jāsāk ar sevi. Nosacīta līdzība varētu būt bataljona (armijas) komandieris, kas drošā attālumā stāvēdams, aicina kareivjus traukties pāri mīnu laukam vai kuģa kapteini, kas, vienā no retajām glābšanas laivām projām iroties, aktīvi aģitē grimstoša kuģa pasažierus negausties par likteni.

.... neesmu līdz šim atradis definējumu tai robežai, par kuru jau rakstīju - CIK SEV un CIK CITIEM? -------------- Domāju, ka šo robežu atrast ir ļoti grūti. Tā ir tāda- lai SEV būtu atbilstoši paveiktajam un tai pat laikā arī CITIEM būtu tik, cik viņi uzskata par atbilstošu viņu paveiktajam. "Latiņas augstums" ir katra paša godaprāts. Un visdrīzāk šis augstums saistīts ar tuvākesošo ļaužu attieksmi. Manuprāt- kaut kādiem tur, teiksim, Jaundžeikaram, Kalvītim vai Slakterim ir pilnīgi vienalga, ko par viņiem domā iedzīvotāji, ja tai pat laikā no saviem ģimenes locekļiem, radiem, draugiem un partijas biedriem viņi saņem atzinības vārdus un uzmundrinājumu. Bet ir arī tādi Štokenbergs un Pabriks, kuru tuvumā droši vien ir atradušies savādāk domājoši ļaudis.

- "Cilvēks tikai tad ir cilvēks, kad viņš dara ko citiem cilvēkiem vajadzīgu. Tas ir mērķis. Bet, lai to varētu darīt, tu pats nedrīksti vilkties kā Buhenvaldes ieslodzītais, ir jābūt gan skaidrai galvai, gan fiziskai kondīcijai." ------------------------------------------ T eorētiski to saprotu, bet tas diemžēl nedarbojas praksē! Jo neesmu līdz šim atradis definējumu tai robežai, par kuru jau rakstīju - CIK SEV un CIK CITIEM? Kas vienam būs pietiekami, citam būs par maz. Un reāli dabā ir tā - cILVĒKS paņem sev praktiski visu (un tāpat nav laimīgs), pārējiem "atmet", lai "liktu mierā", atlikumus, bet tiešām CILVĒKS pat no tām atmestajām lietām var izdzīvot un pat atlicināt priekš citiem (un IR laimīgs). Un tad vēl lielā ļaužu masa, kas ir kaut kur pa vidu un nezinot, kur ir robeža, tā arī maldās visu dzīvi. Nenodefinējot, par ko mēs runājam, labāk nekļūs. Jo es varu būt super tētis un vīrs, sievai, bērniem būs viss, pārējais ciems dzīvos nabadzībā; varu būt uzņēmējs, firma būs pirmā no pirmajām peļņas ziņā (bet darbinieki būs izžmiegti, ka līdz pensijai nenovilks) utt. Un viss it kā pareizi, es taču strādāju sev un citiem, vai ne? Bet kas ir mēraukla? Es? Ģimene? Uzņēmums? Pagasts? Valsts? Latviešu tauta? Pasaule? Cilvēce? Dzīvā daba? Kas? Ko mēs gribam uzlabot??? Un tas pats ar līdzjūtību un situācijas izpratni, par ko autors rakstīja - visu izsaka šī robeža (vai "latiņas augstums"). Katram tā ir savādāka (un arī būs), bet tai ir jābūt noteiktai tā, lai to var vērtēt, par to diskutēt.

Humoram piesviedīšu vēl ko. Uzzinājusi, ka ar manu pensiju šitā izdarīsies, iesniedzu atlūgumu. Nedēļu pirms šī fakta bija aicinājums izņemt veselības polises, jo veselības pārbaude obligāta un tur polise jāuzrāda. Nepietika ar to, ka pensija , vienalga aprēķināta pēc principa -70%, tagad, ja gribu izņemt polisi, man par to jāsamaksā. Tā sakot, grozies kā gribi, iznāk 3 mīnusi vienai finansiālai situācijai.

kļūst vēl sājāk, ja šķetina tālāk. 80% resursu (bagāību, ja vēlies) pieder 4% planētas iedzīvotāju. statistiski joprojām aviācija ir drošāks satiksmes veids nekā autotransports. Latvijā gada laikā autoavārijās iet bojā vairāk cilvēku, nekā Air France gauži nelaimīgajā negadījumā.

tur nav par ko atvainoties, tā vienmēr bijis, ka, ja gadījumā kāda problēma neskar mūs tieši, proti nenotiek mums ģeorgāfiski tuvi, tad tas neuztrauc. Piemērs tam ļoti labs ir Āfrika, piemēram, Darfūra vai Palestīna vai Kaukāzs, kur genocīds jeb kā to varasiestādes sauc par karu ar teroru notiek gadu desmitiem, bet mums jau vienalga, cik tad ilgi ziņās par to var runāt.

Domāju, vienīgais veids, kā kaut ko mainīt, ir radīt apstākļus, kas kungiem liktu iepazīt personīgi tos apstākļus, ar kādiem saskaras "cietēji". **** Piekriitu autoram. Nesen BBC noskatiijos paarraides, kur 5 slaveni, bagaati piekrita uz 10 dienaam kljuut par bezpajumtniekiem. Reaali dziivot uz ielas (filmeeshana notika ieprieksheejaa gada ziemaa, aaraa kaadi 0, +2 C) nesanjemot nekaadu paliidziibu no gjimeneem vai draugiem, katrs kaadaa no Londonas rajoniem. Vieniigais lords izstaajaas no speeles peec 2 diennaktiim. Neiztureeja. Palikushie 4 projekta daliibnieki izdziivoja visu, ko vien var just bezpajumtnieks - gan prieku par kaduu atsauciigu sievieti, kura iedeva £ 40 vienkaarshi taapat, gan bailes naksnjojot uz ielas, gan to kaa juutas cilveeks, kuram nav iespeejams nomazgaaties, u.t.t. Ja kaads buutu gatavs veidot shaadu projektu Latvijaa, es tikai priecaatos. Par vienu no daliibniekiem vareetu pieaicinaat kaadu Saeimas deputaatu, kura dziive peec paardziivotaa kardinaali izmainiitos.

Vārds liek domāt, ka jāmāca citi- es mēģināšu atgādināt, kā savulaik sapratu cilvēciskas eksistences jēgu. Cilvēks tikai tad ir cilvēks, kad viņš dara ko citiem cilvēkiem vajadzīgu. Tas ir mērķis. Bet, lai to varētu darīt, tu pats nedrīksti vilkties kā Buhenvaldes ieslodzītais, ir jābūt gan skaidrai galvai, gan fiziskai kondīcijai. Un tad, kad tu kačā muskuli, tad motivācija- o, krava lidos pa gaisu, nevis tiks stiepta. Un kad tu lasi- tad, re, te man ir ko citam parādīt, nevis: o, nu es tik gudrs, dodiet man ordeni! Smieklīgi, bet tā nu es mācēju.

Ja neesi spējīgs neko sakarīgu pateikt, tad nepiesārņo ēteru! Nu neraksti tikai tādēļ, lai uzrakstītu "kaut ko"... kaut ko kas tātap visiem saprotams...

"Pats vēl neilgi pirms prezidentūras sākuma, ir ņēmis no nabaga pacientiem reālus kukuļus, nedomādams, kur cilvēki ņems naudu par samaksātu viņam ķepā. Viņš ne ar ko neatšķirās no Audera." Atšķirība bija - Auders par naudu, ko saņēma no pacientiem, izsniedza kvītis, Zatlers ar tādiem sīkumiem nenodarbojās

Manuprāt salīdzinājums labs. Un tēma svarīga un aktuāla. Vienīgi, kā jau vairumā gadījumu, viss ir krietni sarežģīti, un nekur neesmu redzējis īsu un lakonisku skaidrojumu, kā tad "normāla cilvēka" galvā vajadzētu būt. Cik tad īsti ir jādomā par sevi, un cik par citiem?Faktiski te jau arī slēpjas problēma nodefinēt "Latvijas MĒRĶI", ko tagad visi tā meklē. Jo nevar nospraust mērķi, ja nav skaidrs apjoms, kas tur iekļaujas! Jo izskatās, ka visi tikai RUNĀ par Latvijas mērķi , bet DARA kaut ko tikai saskaņā ar saviem pašu personīgiem mērķiem. Protams (cerams), ar dažiem izņēmumiem. Nedaudz paeksperimentēju, patincināju dažus "patriotus", rezultātā ieguvu ne visai labus secinājumus. Lai arī kādi patrioti vārdos, praktiski visi domā tikai par sevi. Turklāt visos līmeņos - gan valstsvīri, gan strādnieki, uzņēmēji un pat pensionāri. Līdz zināmai robežai tas pat ir labi, bet - kur ir tā robeža?

izskatās, ka vairāk kā puse no komentētājiem tālāk par "pirmajām rindiņām" vai pat virsrakstu nav tikusi. Kādēļ ir tā, ka vissakarīgākajiem blogiem ir tik nejēdzīgi komentāri? Varat savilkt paralēles?

doma laba, tagad skatoties TV, kur rāda ubagojošos bērnus uz ielas kaut kur ļoti tālu Āfrikā, man jādomā par to, vai arī mūsu Latvijas bērni drīz būs tādā pašā stāvoklī. Bet kungs tikmēr bērnu vecākiem prasa, lai viņi strādā nedomājot par samaksu. mums taču bērni jābaro un jāskolo. bet še Tev, mūsu prezidents saka, ka prasīt cilvēcisku algu nav labi. izmisums. jo pāēdušais neēdušo nekad nesapratīs.

Manuprāt, neizdevies salīdzinājums starp nokritušo lidmašīnu un Latvijas pensionāriem.