Cik stabili šobrīd jūtaties jūs?

It kā viss štokos..

Kad atradīšu savu patieso "Es", tad jutīšos, bet pagaidām tā ziniet....

Pēc vakardienas atlaišanas,šodien jūtos pavisam stabili:::)))

jūtos, kā Flanders sērijā, kurā Homērs uzspridzināja pilsētu

Pie šīs valdibas, jūtos nedroši, jo runā vienu, bet dara pavisam , ko citu. Meli, meli un vēlreiz meli. Cilvēki, kas ir pie varas, gādā par savu labklājību, nedomājot par visas valsts labumu. par banku stabilitāti tautai melo, prēmijas uz svētkiem, sagādāja tikai paši priekš sev. Citiem visiem jāsavelk jostas. Netīri!!!!

Jūtos nestabili kopš 1991.g.,jo valstī īsti neviens ne par ko NEATBILD.18 g. pie varas politmafija tikai ar un par savām interesēm un savu čomu komandu.Vetārsts - ātomraķešu pārzinātājs,traktorists - valsts maka tu8rētājs,mēbeļu galdnieks - satiksmes un ļoti lielas naudas šķērdētājs,vecss komunists NRTVP poļitruks,otrs vecss komunists pēkšņi cilvēktiesību pārzinis,cilvēki bez izglītības sab.TV CENZORI ,komsorgi - ārlietu pārzinātāji,korumpants - prezidents,čekas sadarbonis /pēc Johansona/ - valdības vadītājs, diplomus dala par VARONĪBU lietot savā Tēvu zemē SAVU valsts valodu ,pilsoņu pasu tirgošanu un pilsonības arī u.t.t.Var sarakstīt veselus sējumus.NU LŪK!!KURŠ IEDROŠINĀS JUSTIES NEDROŠI??Šlesers/Lesčinskis ar SAVU ārlietu redzējumu jums parādī кузкину мать!

Kad uz Salu,Akmens un Vansu tiltiem no riitiem nebuus sastreegumi,tad ari saaksu domaat par to ka kkas ir nestabili.

ceru, ka tētis nepazaudēs darbu un es varēšu turpināt mācīties.

Priecājos par dzīvi, un vairs neticu šajai valstij. Latvijas teritorija nekur nepazudīs, tomēr ceru, ka Latvija tomēr nenonāks līdz FAILED STATE statusam.

jūtamies kā Blaumaņa novelē "Nāves ēnā", jo ledus, uz kura stāvam, kūst, samazinās lielā ātrumā, bet mums draud iznīcība.Varbūt iekošanās blakusesošā kaklā, mūs glābs? Iznākums zināms visai pasaulei...

Jūtos labi, jo man patīk darīt savu darbu - es to turpinātu darīt arī tad, ja man par to nemaksātu.

Tā kā mans darbs saistīts ar risku izvērtēšanu, tad šobrīd jūtos labāk kā nekad. Pirms vairākiem gadiem veiktās prognozes piepildās viena pēc otras. Tajā pašā laikā situācijas attīstība liek visu laiku analizēt daudz tādus faktorus, par kuriem agrāk neviens nedomāja.

Rakstos ir teikts, ka bagāts nav tas, kuram ir daudz, bet gan tas, kuram pietiek. Tā nu mācos atšķirt to, ko man vajag, no tā, ko trakoti gribas, bet bez kā pavisam labi var iztikt. Visai interesants process- nebiju domājusi, ka esmu tik neapdomīga šķērdētāja. Mūžu dzīvo, mūžu mācies.

Citi Oskari jau nav vainīgi, ka viens bojā viņu labo vārdu. Kā beidzas sišana, mēs zinām, atceroties 1917. gadu Petrogradā...

Es pazīstu divus Oskarus, te nu trešais(varētu būt īstais vārds, jo šķiet, ka tik aprobežots tips diez vai spēj izdomāt kādu pseidonīmu, jo uzskata, ka paša vārds visskaistākais, un uzskata, ka nikam ir bezgal liela dzziļdomīga nozīme). Nu katrs jau kādu Oskaru zin, vismaz Kastēnu, bet tas ir'ļoti nedaudz, bet tā kā tikai tie, kas sit valdību, resp. Oskari, ir godīgi tad nu to godīgo valstī gaužām maz. Un tāpēc tik slikti mums sokas...