Da Vinči rekords

Leonardo glezna Tokijā piesaista 10 000 cilvēku dienā, bet pasaulē apmeklētākais muzejs joprojām ir Luvra Vizuālā māksla mūsdienās ir liels bizness. Par to liecina rekordaugstas cenas izsoļu namos, ambiciozi muzeju attīstības projekti, nozīmīgu kolekcionāru un sponsoru aktivitātes, garas rindas pie muzeju un galeriju durvīm.

Mākslas kritikas loma nav mazinājusies, taču ikviena izstāžu projekta veiksmi/neveiksmi lielā mērā nosaka pārdoto biļešu skaits. Pagājušā gada veiksmīgākā izstāde bija Leonardo prāts, kas notika Tokijas Nacionālajā muzejā. Trīs mēnešos to apmeklēja ap 796 000 skatītāju jeb vidēji 10 071 skatītājs dienā, liecina laikraksta The Art Newspaper veidotā 2007.gada apmeklētāko izstāžu pētījuma rezultāti. Šādu apskatu izdevums publicē jau desmit gadu, un ceturto gadu pēc kārtas pirmo vietu populārāko izstāžu reitingā ieņem Tokijas Nacionālais muzejs. Galvenais salīdzināšanas kritērijs, veidojot topu, ir vidējais apmeklētāju skaits dienā — jo ir ekspozīcijas, kas apskatāmas tikai dažas nedēļas, un ir tādas, kas atvērtas mēnešiem.

Itāļu protesti

Izstādes Leonardo prāts magnēts un faktiski vienīgais eksponāts, kas tika piedāvāts apskatei Tokijā, bija Leonardo da Vinči meistardarbs Pasludināšana (1472—1475) no Ufici galerijas Florencē. Izstādi papildināja dažas reprodukcijas un informatīvi materiāli, tās sasniegtais apmeklētības rezultāts dienā bija augstākais, kopš The Art Newspaper 1997.gadā sāka veidot savu ikgadējo apskatu. Leonardo da Vinči glezna Japānā pērn "viesojās" no marta līdz jūnijam, tas bija viens no Itāļu pavasara lielākajiem notikumiem. Itālijas festivāla mērķis bija tirdzniecības un tūrisma veicināšana. Šedevra nosūtīšana uz Japānu izraisīja lielus protestus Itālijā, visbiežāk skanēja viedoklis, ka transportēšana var negatīvi ietekmēt pašu gleznu. Protesta vēstuli parakstīja ap 300 ievērojamu Itālijas sabiedrības pārstāvju, to vidū bija arī režisors Franko Dzefirelli. Senāk Pasludināšana tika izvesta no Ufici galerijas tikai trīs reizes — 1930.gados tā devās uz izstādēm Parīzē un Milānā, bet Otrā pasaules kara laikā glezna tika pārvietota, lai nodrošinātu tās saglabāšanu. Skandāls, kas bija saistīts ar Pasludināšanas ierašanos Tokijā, kā arī japāņu īpašā interese par Rietumu pasaules klasisko mākslu palīdzēja izstādei sasniegt izcilo rezultātu.

Līderis — Ņujorka

Ne tikai Leonardo da Vinči, bet arī citi vecmeistari pērn piesaistīja lielu mākslas mīļotāju uzmanību. Īpaši panākumi bija holandiešu klasiķiem izstādēs Tokijā, Ņujorkā, Madridē un Parīzē. Pārsteidzošus rezultātus Luvrā sasniedza angļu vecmeistara Viljama Hogarta ekspozīcija, jo īpaši tādēļ, ka mākslinieks izcēlās ar savu negatīvo attieksmi pret frančiem. Katru gadu pieaug interese arī par Velaskesa mantojumu. Vienmēr labi apmeklētas ir impresionistu un modernās mākslas zvaigžņu izstādes — Sezāns, Pikaso, Van Gogs un Monē nodrošināja apmeklētāju plūsmu Tokijas, Parīzes, Ņujorkas, Budapeštas, Londonas, Bilbao un Madrides muzejiem. Nepārspēts līderis laikmetīgajā mākslā arī pērn bija Ņujorkas Modernās mākslas muzejs MoMA, kur notika tēlnieka Ričarda Serras retrospekcija un izstāde Kas ir glezniecība?. Zīmīgi, ka lielāko laikmetīgās mākslas izstāžu desmitniekā neiekļuva neviena ekspozīcija, kas notika Londonā. Toties labi rezultāti Eiropā bija Gugenheima fonda projektiem — Bonnā izrādīti slavenākie darbi no fonda kolekcijas, bet Gugenheima muzejā Bilbao lielākā interese bija par basku mūsdienu mākslu un Vācijas mākslinieka Anselma Kīfera darbiem. Bruklinas muzejā Ņujorkā plaši apmeklēta bija tēlnieka Rona Mueka izstāde, bet Mori mākslas muzejā Tokijā — videomākslas klasiķa Bila Violas ekspozīcija. Dekoratīvajā mākslā publiku visvairāk piesaistīja modes un dizaina izstādes — Pola Puarē retrospekcija (līderis šajā segmentā), Tiffany, Lalique un Cartier izstādes. Viktorijas un Alberta muzeja hits bija popdīvas Kailijas Minogas tērpu retrospekcija — vidēji dienā šo izstādi Londonā apmeklēja 2 204 cilvēki. Pasaules lielāko izstāžu galvaspilsēta joprojām ir Ņujorka — no 100 populārākajām izstādēm pērn tur notika 24 (deviņas — Modernās mākslas muzejā MoMA, septiņas — Metropolitēna muzejā). Otro vietu ieņem Tokija — 12 izstādes, trešo un ceturto vietu dala Londona un Parīze (7 izstādes). Piektajā vietā atrodas Vašingtona (5 izstādes). The Art Newspaper šogad pirmoreiz apkopoja ne tikai atsevišķu izstāžu, bet arī muzeju apmeklētības rezultātus 2007.gadā. Visus konkurentus pārliecinoši apsteidza Luvra, ko apmeklēja 8,3 miljoni cilvēku. Tokijas Nacionālais muzejs, kur notika pērnā gada populārākā izstādē, šajā reitingā ieņem tikai 17.vietu (1 772 255 apmeklētāji). Kremļa muzejus Maskavā apskatīja 1,65 miljoni cilvēku (19.vieta), Ufici galerijā viesojās 1 615 939 cilvēki (21.vieta), Gugenheima muzejā Bilbao — 1 002 963 cilvēki (35.vieta), bet Gugenheima muzejā Ņujorkā — 889 434 cilvēki (41.vieta).

***

Visvairāk apmeklētās izstādes 2007.gadā

(Izstāde, muzejs, vidējais apmeklētāju skaits dienā, kopējais apmeklētāju skaits)

- Leonardo prāts, Tokijas Nacionālais muzejs, 10071, 796 004

- Monē māksla un tās pēctecība, Tokijas Nacionālais mākslas centrs, 9273, 704 420

- Tokugavas mantojums, Tokijas Nacionālais muzejs, 9067, 425 492 - Ričarda Serras skulptūra: 40 gadu Modernās mākslas muzejs MoMA, Ņujorka, 8585, 737 074

- Franču glezniecības šedevri no Metropolitēna muzeja kolekcijas, Hjūstonas mākslas muzejs, 7268, 574207 - Vermēra Kalpone ar piena krūzi un holandiešu žanru glezniecība, Tokijas Nacionālais mākslas centrs, 6856, 493 886

Šodien

Uzmanību!

Seko mums

Ziņas e-pastā

Aktuāli