Vakar man ienāca prātā doma, ka patiesībā man patīk gandrīz viss, ko Eltons Džons dzied, un tāpēc vienalga, ko viņš dzied, man būs labi. Jau pašā sākumā Eltons publikai pateica, ka cer, ka grupa spēlēs dažas dziesmas, "kuras jūs pazīstat un kuras jums patīk", bet brīdināja arī, ka būs dažas dziesmas, kuras Latvijas iedzīvotājiem varētu būt mazāk zināmas. Šajā kategorijā iespējams ierindojās "Burn Down the Mission", "Madman Across the Water" un it īpaši "Hercules", bet tā ir Eltona Džona klasika, un man bija labi arī ar to. Koncerts ilga divas stundas ar astīti, piedevās Eltons un grupa dziedāja šedevru "Don\'t Let the Sun Go Down on Me" un pašu pirmo Eltona Džona hītu tālajā 1970. gadā "Your Song" ("Ceru, ka neibilsti/ceru, ka neiebilsti/ka pierakstīju šo dziesmu/Par to, cik burvīga ir dzīve/Ja pasaulē esi arī tu"). Uz skatuves bija nevien Eltons Džons, bet arī vairāki mūziķi, kuri ar viņu ir spēlējuši kopā jau 30 gadus un ilgāk. Taustiņistrumentu spēlētāju E. Džons pieteica ar atziņu, ka no darba brīvajā laikā viņš vadot "lezbiešu pastmarku kolekcionāru klubu Losandželosā".
Rīgas arēna ir viens varen smalks iestādījums, tas gan jāatzīst. Vakara jaukumu gan mazliet bojāja vairākas fidas (cita vārda nav), kuras sāka tērgāt tad, kad ienāca nodalījumā, kurā mēs sēdējām, un turpināja tērgāt arī tad, kad uz skatuves bija sācies pasākums, kurš viņām acīmredzot neinteresēja nemaz. Ja Eltons Džons un grupa spēlēja skaļāk, jaunkundzes vienkārši modificēja balss toni un arī tērgāja skaļāk. Labi, ka pēc brīža kāds cits apmeklētājs, kurš acīmredzot nebija domājis, ka daudzus latus viņš maksās, lai klausītos dažu fidu sarunā, viņām uzbrēca. Sekoja pāris vīzdegunīgu piezīmju (jāatzīst, saruna nenotika valsts valodā), bet fidas apklusa. Nudien nesaprotu, kas šādus radījumus ir audzinājis. Ja vispār audzinājis. Otrs, joprojām mulsina latviešu ziemeļnieciskais atturīgums jebkura pasākuma priekšā. Eltonam Džonam ir arī pieteikami roķīgas dziesmas, tajā skaitā "The Bitch is Back" un "Saturday Night\'s All Rights for Fighting", bet publika lielākoties sēdējā rāmi un rēni, tā it kā uz skatuves būtu Traviata. Protams, katrs bauda mūziku, kā pašam liekas labāk.
Manuprāt, Eltons Džons ir varonis, ne tikai tāpēc, ka viņš ir bijis slavas virsotnē jau 30 gadu garumā un ilgāk, bet vienalga joprojām mūzikas pasaulē ir milzīgi aktuāls. Varonis viņš ir arī tāpēc, ka pēc ilgu gadu klīrēšanās viņš beidzot visai pasaulei pateica, ka ir gejs un ir laimīgs kopā ar savu Deividu. Tajā pašā dienā, kad Latvijas 100 gudrās galvas apstiprināja homofobiskus grozījumus Satversmē, Eltons Džons un Deivids Fernišs Londonā apprecējās. Lūk, sabiedrības attīstība tur un neattīstība šeit.
***
Par neattīstību bija jādomā arī šorīt, kad piecēlos un paņēmu rokā avīzi. Un izlasīju rakstu par Strautiņu audzināšanas iestādi, kur direktors sēž savā krēslā par spīti tam, ka Strautiņos puiši mūk un bēg, bet tad, kad nemūk un nebēg viens otru apstrādā vardarbīgi, lai neteiktu vairāk. Bildē pie raksta bija redzams iestādes ilggadīgais direktors un izglītības ministre Rivža. Lūk, protektorāts. Bet pie mums jau tā ir ierasts. Ja nav problēmu absolūti nepiemērotu personu likt parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībā, Saeimas Cilvēka tiesību komisijas vadībā u.tml., tad kāpēc gan būtu jādomā, ka Strautiņu direktors nav savā pareizajā vietā ar visu izglītības ministres svētību? Sabiedrības neattīstība. Skumji.