Līdzīgi
Aivars Lembergs, vēl pirms pats nokļuva tur, kur atrodas tagad, bija sašutis par Krista Skujas un Mamerta Vaivada arestiem, jo viņi arī ir „goda vīri”—tātad „foršie džeki.” Tā vien šķiet, ka Latvijā nav neviena „necienījama cilvēka” jeb „neforša džeka,” jo lai arī par kādiem noziegumiem cilvēku apsūdzētu, ja viņam ir „pareizie” draugi un partneri, viņš ir un paliek „foršais džeks.”
„Gods” un „cieņa” ir kļuvuši par jēdzieniem, kuriem ir tukša skaņa. Paldies Dievam, nenotiesātus izvarotājus un pedofilus neviens vēl nav uzdrošinājies saukt par „goda vīriem,” lai gan viņu vaina vēl ir jāpierāda. Apsūdzība, protams, automātiski cilvēku nepadara par noziedznieku, bet, vismaz apsūdzība Digitalizācijas lietā liecina kaut ko par šiem „cienījamajiem ļaudīm.” Liecina to, ka viņuprāt, valsts „apčakarēšanas” plānošana nav nekas slikts, jo tāda taču ir „uzņēmējdarbības vide” Latvijā, kurā lielus projektus bez politiķu piesega un bez fiktīviem konkursiem īstenot nevar. Vainu īpaši mīkstina tas, ka valsts apzagšanas mēģinājums ir veikts „cienījamu cilvēku” kompānijā. Tātad—štrunts par visu, galvenais, ka esam „foršie džeki.”
Ak jā, Andrejs Ēķis droši vien par "cienījamiem cilvēkiem" uzskata tos politiķus, kuriem priekšvēlēšanu laikā pārdeva interviju laikus "900 sekundēs." Iespējams, ja Andrejs to nebūtu darījis, tad tauta nekad neuzzinātu cik cienījami cilvēki ir "cilvēks raķete" un "stabilitātes garants."