Pašlaik ir jaunie un karstie laiki. Bet vai jauni? Tikai gaidās, jo piepulcējušies trekno gadu solītājiem un gāzētājiem jaunie koalīcijas dalībnieki turpina uzņemto kursu un vadīšanas metodes. Partiju „insaideru” interešu apmierināšana un jūsmīgas runas par cīņu ar korupciju un birokrātiju skan kā veca plate. Nav jau gan apskaužama valdības cīņa par veiksmīgu budžeta sabalansēšanu un nevaram vēlēt tai neveiksmi. Neveiksme būtu visu mūsu neveiksme ar tālejošām sekām. Nav augstāka uzdevuma pašlaik kā uzticības atgūšana Latvijas publiskajam un privātajam finanšu sektoriem. Var jau mēģināt aizņemt iedzīvotāju laiku ar vīziju meklējumiem, bet dažas lietas ir ļoti konkrētas un pēc dažiem mēnešiem nekādu sevišķo iztēli nevajadzēs tās reāli izjūtot.
Runa ir par Godmaņa valdības iedzīvotāju uzsākto rupjo iedzīvotāju vitālāko interešu neievērošana. 21 % PVN likmes ieviešana atjaunojamiem enerģijas resursiem un 10 % noteikšana dabas gāzei ir kaitnieciska un grūti citādi nosaucama kā korupcija. Atjaunojamie enerģijas resursi Latvijas iedzīvotāju ikdienas dzīvē nav nekas vairāk kā siltums un silts ūdens viņu mājokļos. Vislielākā nekaunība ir tā kā Godmanis to nosauca par Valūtas Fonda prasību un Eiropas Savienības enerģētikas politiku. Veiksmi Eiropas Parlamentā!
Latvijas iedzīvotāji un siltumapgādes uzņēmumi pilnā sparā gatavojas nākošam rudenim un paaugstinātā nodokļa likme griež makos dramatiski. Laimīgie skandināvi un vācieši – mūsu enerģijas koksne ar nulles likmi aiziet viņu kurtuvēs. Atjaunojamās enerģijas izmantošana tur ir privilēģija un ieguvums. Uz šī fona kā klasiska nekaunība ir pretrunīgo iepirkuma cenu un uzņēmējdarbības vidi kropļojošo MK noteikumu pieņemšana par iepirkumiem no enerģijas ražotājiem. To pieņemšanas gaitā atkal bija atsauces uz Eiropas Savienības enerģētikas politiku un patērētāju interesēm. Kariņa kungam veiksmi Eiropas Parlamentā! Bet kā tad šeit būs ar 21% PVN likmi?
Ja Dombrovska kungs ir tik apjucis (bet drīzāk izskatās, ka nedrīkst), lai ierosinātu elementāru sociālu atbalstu reālai sildīšanai, tad auksto elpu Latvijas iedzīvotāji sāk just jau tagad. Nemaz nebūtu jābrīnās, ka viesnīcu apmeklētāji pirmie izbaudīs pazeminātā PVN priekšrocības. Tas nebūtu nepareizi principā, bet no sociālā viedokļa prioritāte ir neatliekami pakalpojumi. Un tos saņem ne jau tā turīgākā iedzīvotāju daļa.