Tas rada neērtības pasažieriem, samazina uzņēmuma pakalpojumu apjomu, kurš jau tā pēdējos divos gados krities par 14%, kas naudas izteiksmē nozīmē neiekasētus potenciālos ieņēmumus par biļetēm 16 miljonu latu apjomā.
Tomēr, tā kā Rīgas satiksme strādā ar zaudējumiem un sarūkošo nodokļu ieņēmumu apstākļos arī pašvaldībai vairs nav līdzekļu, lai palielinātu jau tā apjomīgo 54 miljonu latu lielo dotāciju sabiedriskā transporta pakalpojumu uzņēmumam, šādi pasākumi ir saprotami, ja vien …
Ja vien tajā pat laikā, visu rīdzinieku acu priekšā netiktu īstenots e-talona ieviešanas projekts, kura kopējās izmaksas sastāda 72 miljonus latu.
72 miljoni latu – tā ir summa, kas līdzvērtīga visiem Rīgas satiksmes ieņēmumiem no biļešu pārdošanas pusotra gada laikā.
Summa, kas par vairāk nekā 30% pārsniedz vesela gada (!) Rīgas domes dotāciju Rīgas satiksmei.
Rīgas satiksmes trolejbusu parka atjaunošana, 150 jaunu trolejbusu iegāde pēdējos gados izmaksāja par 9 miljoniem latu lētāk nekā e-talona megaprojekts.
E-talona kopējās izmaksas vairāk nekā četras reizes pārsniedz Rīgas pašvaldības gada izdevumus sociālajiem pabalstiem.
Vēl salīdzinājumam – par šo naudu būtu iespējams samaksāt algas visiem Rīgas satiksmes darbiniekiem veselu gadu un četrus mēnešus.
Vai tiešām šajos apstākļos un vai vispār rīdziniekiem vajadzīga šī neaptverami dārgā sabiedriskā transporta pakalpojumu apmaksas sistēma – e-talons?
Dīvaini, ka šāds jautājums neradās ne uzņēmuma vadībai, ne Rīgas domes deputātiem, ne atbildīgajām amatpersonām tajā laikā, kad šis projekts tika iecerēts, sagatavots, uzsākts īstenot.
Vēl jo vairāk tādēļ, ka jauna sabiedriskā transporta pakalpojumu apmaksas sistēma Rīgas sabiedriskajā transportā jau daļēji tika ieviesta vēl pirms e-talona projekta, pie tam, par izmaksām, kas ir par pakāpi zemākas nekā šim superprojektam. Tādēļ e-talona sistēmas ieviešanu nevar pamatot ar nepieciešamību atbrīvoties no konduktoriem, ietaupīt uz viņu algām.
No 2007.gada 1.marta, konduktoru trūkuma dēļ „Rīgas satiksme” ieviesa biļešu kompostierus tramvajos. Tas izmaksāja 365 000 latu. No 2008.gada 1.aprīļa kompostierus ieviesa arī trolejbusos, kas izmaksāja ap pusmiljona latu. No 553 trolejbusu konduktoriem darbu uzņēmumā “Rīgas satiksme” plānoja saglabāt 328. Uzņēmums paziņoja, ka turpmākā gada laikā algu izmaksu ekonomija tikai no trolejbusu konduktoru algām vien sastādīs ap 1 miljonu latu.
Tātad, jaunas sabiedriskā transporta apmaksas sistēmas izveidošana Rīgas tramvajos un trolejbusos 2007 -2008.gadu laikā izmaksāja ap 0,9 miljoniem latu.
Ieviešot šo sistēmu autobusos, Rīgas sabiedriskais transports būtu pilnībā pārgājis uz kompostieru sistēmu, atbrīvojoties no konduktoriem, vēl vairāk samazinot algu izmaksas par konduktoru darbu, sasniedzot vēlamo efektu ar samērīgām izmaksām.
Un parādās absurdais un dārgais e-talona projekts. Tiek dibināts kopuzņēmums, ilgi gatavota tā ieviešana, vairākkārt atlikta, līdz beidzot ar dažādiem sarežģījumiem un kavēšanos it kā uzsākta.
Rīdzinieki tagad var praksē pārliecināties par jaunās e-talona sistēmas iespējām un „priekšrocībām”. Piemēram, par to, ka nav iespējams nopirkt biļeti vienam braucienam par noteikto cenu – 40 santīmiem, jāpērk uzreiz vismaz piecas biļetes par diviem latiem. Ja, piemēram, piecu cilvēku ģimene vēlas sabiedriskajā transportā nobraukt pāris pieturas, tai jāiegādājas e-taloni par kopējo summu - 10 latiem.
Mēneša e-talonu īpašniekiem, kas iegādājušies un jau iepriekš samaksājuši par jebkuru braucienu skaitu sabiedriskajā transportā noteiktā mēneša periodā, tagad katru reizi piepildītajos transporta līdzekļos jāspiežas ar saviem e-taloniem pie kartes lasītāja, lai tos katrā braucienā reģistrētu. Arī veciem cilvēkiem, pensionāriem, ar smagām iepirkuma somām, kas reģistrējot e-talonu riskē zaudēt sēdvietu. Kāda te loģika, kādas lietotāju ērtības?
Absurdai sistēmai ir sava iekšējā loģika, kas nepakļaujas tādiem saprotamiem vērtēšanas kritērijiem kā lietotāju ērtības, izmaksu samērīgums. Šo „politiskās ekonomikas” shēmu vienīgā loģika ir radīt iespējami sarežģītāku projektu kā instrumentu naudas ģenerēšanai un tās ārēji neskaidrai sadalei.
Tāpēc arī Rīgas mērs neskaidri izsakās par vainīgo meklēšanu, bet neko reāli nedara. Arī domes opozīcija neliekas pārāk ieinteresēta absurdā projekta izvērtēšanā.
Līdz šim Latvijā līdzīgu shēmu atklāšana un izvērtēšana ir apstājusies pie dažu zemākā vai vidējā līmeņa izpildītāju sodīšanas par atklātajiem pārkāpumiem. Tomēr daudzos gadījumos šie projekti turpina darboties, naudas plūsmas šo shēmu ietvaros turpina plūst.
Lai pārtrauktu šādu praksi un novērstu šādu abstraktu projektu parādīšanos, Libertas. lv attiecībā uz šādām un līdzīgām politekonomiskajām shēmām, piedāvā sekojošus soļus:
1. Apšaubāmo projektu tiesiskā izvērtēšana, pārbaudot vai nav pārkāptas pastāvošo likumu un citu normatīvo aktu prasības. Pārbaudes nevar apstāties tikai ar zemākā vai vidējā līmeņa izpildītāju izvērtēšanu.
2. Nekavējoties, ar neatkarīgu ekspertu palīdzību, jāizvērtē iespējas apturēt šādu projektu īstenošanu, tiesiskās un finansiālās sekas to pārtraukšanas gadījumā samērojot ar kopējiem zaudējumiem šo projektu īstenošanas rezultātā.
3. Jāizveido neatkarīgu juridisko ekspertu grupu, kas, pamatojoties uz konkrēto gadījumu, izvērtē likumus un citus normatīvos aktus, izstrādā priekšlikumus, kas novērstu citu līdzīgu shēmu īstenošanas iespējas.
4. Institūcijā, kuras iekšējā organizatoriskā sistēma ir pieļāvusi šādu shēmu īstenošanu, nekavējoties jāizstrādā un jāīsteno organizatoriskās izmaiņas, kas novērš šādu shēmu iespējamību.
Visiem šiem pasākumiem jānotiek nevis vēlamības vai apņemšanās līmenī, bet ar konkrētiem atbildīgajiem, termiņiem un sekām to neizpildes gadījumā.
Sabiedrībai jāapzinās, ka demokrātiskā sabiedrība piedāvā pietiekoši daudz instrumentu, lai ietekmētu procesus sabiedrības interesēs, piespiestu politiķus ievērot tās.
Mēs nedrīkstam samierināties ar šādiem acīmredzami absurdiem projektiem, kāds ir e-talona projekts. Jo galu galā par tā absurdumu ir jāmaksā mums, rīdziniekiem, nodokļu maksātājiem.
E-talona projekts katram Rīgas nodokļu maksātājam izmaksā ap 200 latu. Arī tiem, kas sabiedrisko transportu neizmanto. Tas ir vēl papildus tiem 145 latiem gadā, ko katrs Rīgas nodokļu maksātājs šogad samaksās Rīgas satiksmes dotēšanai.
Tādēļ Liberta. lv aicina ikvienu rīdzinieku padomāt - vai turpināsim maksāt par šiem un nākošajiem politiķu iecerētajiem megaprojektiem? Vai arī prasīsim mainīt šo praksi un kopīgi ieviesīsim skaidru un atbildīgu politiku Rīgas domes darbā.