Kad mežus izcirta, augsnes putekļus aiznesa stiprie vēji, aizskaloja lietus, sniega ūdeņi, un mežus atjaunot vairs nevarēja. Palika šodien redzamā mēness ainava, kuru radījusi cilvēku neapdomība un nezināšana.Mūsu cerību mežs zaļi uzplauka atmodas laikā, bet to nu nogandējusi mūsu pašu ievēlēto „tautas kalpu” nemākulība, jo negribētos visiem piedēvēt ļaunpŗātību (kaut gan tāda, īpaši pēdējā laikā , ir acīmredzama, un dīvaina „ieceļotāju”, „kolonizatoru” mentalitāte izpaudusies jau nu pavisam koši). Vietā atgādināt A. Tarvida vārdus: „Otrā republika tā arī nespēja radīt...ilglaicīgu un dzīvotspējīgu ekonomisko sistēmu...Tādēļ nu esam valsts ar „īpašām vajadzībām” pie SVF durvīm.” Jāpiemetina – ekonomiskā nekompetence (vai slēpta mantrausība) nebūt nav viss, ar stulbu apmātību tika un tiek grauta arī sabiedrības vērtību sistēma un nākotnes pamats – izglītība un zinātne. Tā „kolonizatoru” vadībā esam bīstami pietuvojušies Īslandes mežu liktenim, kur atjaunošanās vairs nav iespējama. Vai nu nav diezgan? Vai valdošajiem nav laiks ar kaunu aiziet no savām varas pozīcijām pēc visiem posta darbiem ? Vai nav laiks dot vietu izglītotiem cilvēkiem – kā tas ir ekonomiski un politiski sekmīgajās valstīs? Vai pietiek ar padomju kombainieru ierobežoto redzesloku, kam ekonomiskās un kulturālās kopsakarības acīmredzot nav pieejamas?Skaidri un gaiši – daļu savas rīcībspējas mums nācās atdot, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO. Mūsu ģeopolitiskajā situācijā tas bija neizbēgami. Tagad mūsu rīcībspēju vēl vairāk ierobežos naudas devēji, vai tie būtu SVF speciālisti, skandināvu baņķieri, Eiropas Komisijas ļaudis, kuriem Latvijas ļaužu labklājība un nākotne nav būtiskas lietas. Bet mums gan tās ir būtiskas! Jārīkojas! Tās jāizstāv! Viena no izplatītajām pasaciņām (autorus meklēt TP un vēl pa labi) ir par to, ka Saeimu nevar atlaist, jo nav tak par ko vēlēt, jāatstāj jau vien tie paši, jo citādi nāks „krievi”. Māns! Latvijā ir tūkstošiem zinošu , varošu latviešu un arī zināms procents krievu, kam rūp šīs valsts likteņi. Un, ja tie nav koalīcijas partiju locekļi, tad patlaban tas tikai runā viņiem par labu. Bez tam daži mēneši, kas vajadzīgi vēlēšanu sarīkošanai, daudz ko izmainīs Latvijas politiskajā ainavā. Bet šis Saeimas sasaukums koalīcijas dēļ zaudējis ne tikai uzticību, bet arī tiesības runāt tautas vārdā, tas jāpadzen, jānomaina kaut vai puse no esošajiem deputātiem. Jo, ja drīzumā nenonāksim pie patiesi zinošas un rīcībspējīgas valdības un turpināsim dreifēt ar rūpju sagrauzto diktatoru kā kapteini un „spešal” ministriem bezdarbīgā komandā, tad mums draud piešķirtās naudas nesapratīgs izlietojums „pašu zēniem” par labu, līdz ar to parādu nasta uz gadu desmitiem, un gandrīz vai pilnīgs suverenitātes zaudējums (naudas devēji nežēlos!). Esam pienākuši pārāk tuvu bezdibenim, no kura izrāpties diezin vai tad varēsim gan ekonomiskā, gan kultūras, gan arī latviskās identitātes ziņā. Ja kādam tas nav skaidrs, tad grūti palīdzēt, bet bezdarbības gadījumā turpmākā činkstēšana būs pilnīgi nevietā. Bet, ja nu tomēr atzīstam savu pilnīgo nespēju, tad gan aiziet!... rakstīsim vēstules zviedru karalim... vai kādam citam imperatoram...tur jau viens „pa kreisi” gaida...Es šādā pasākumā nepiedalos, vēl ceru, vēl ticu tautas saprātam.
Īslandes meži un Latvija
Mazliet neticami, bet pirms gadsimtiem Īslandi esot klājis mežu zaļums. Skandināvijas ieceļotāji, kuri apmetās Īslandē, rīkojās kā mājās, kur mežu daudz un tie auga aši, neatvairāmi: jaunajā vietā ieceļotāji tāpat nolīda līdumus, kurināja, būvēja. Tomēr te viss bija citādi. Ne vien skarbā klimata dēļ; galvenais bija augsne - vulkāniskie putekļi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.