Kalnup vai lejup?

Par situācijas tiesisko pusi skaidri un gaiši izteicās eksprezidente. Tur ne ko pielikt, ne ko atņemt. Bet par morālo pusi ir pamatotas šaubas. Šis Saeimas sasaukums ievēlēts apejot likumību. Tas bija īsts priekšvēlēšanu propagandas buldozerisms, kas gala rezultātā apmuļķoja daudzus. Rezultāti redzami skaidri – Saeimā iekļuvis vairākums, kam nav patstāvīgas spriešanas spējas. Tādēļ Godmanis formāli gan var atsaukties uz vairākuma atbalstu, bet morāli viņam nebūtu nekādu tiesību to darīt. Būtībā tak «likumīgi» ir noticis arī viss līdz šim sastrādātais, kas novedis valsti bezdibeņa malā. Joprojām ir tikai viena izeja: pilnīgi jauna valdība ar profesionālu, partijām nepakļautu premjeru, kas valsti vadītu līdz ārkārtas vēlēšanām. Un jaunās valdības darba plānam jāsastāv, pirmkārt, no pilnīgas uzskaites par visu, kas vēl mūsu rīcībā palicis, to novirzot un sadalot atbilstoši ilglaicīgas nacionālās attīstības interesēm, atstājot ārpusē partiju priekšvēlēšanu rijības lēkmes. Otrkārt, nostiprinot Latvijas finanšu sistēmu, nekavējoties jāizstrādā un jāizvirza tādi priekšnoteikumi, kas atvieglotu saprātīgu kredītu iespēju ekonomikas iekustināšanai. Jo naudu tak aizņemas un kredītiestādēm dod valdība! Iespēju un variantu ir daudz, un piemēru tepat Eiropā – cik uziet. Treškārt, beidzot un līdz galam jāaiztaisa _Parex _melnais caurums, kas jau sevī iesūcis milzu līdzekļus. Kā vārdā un kā interesēs? Noslēpumainība, kā arī bodnieku morāle, kas izpaudusies līdz šim, neļauj rasties pārliecībai, ka viss noticis godīgi un mērķtiecīgi. Tas ir smags darba plāns, bet ko citu?Saeimai nu vienreiz būtu jāpaceļas sev pāri un jārod šādu vai līdzvērtīgu risinājumu. Jūs sakāt – nav iespējams? Tad jo vairāk kļūs iespējams tas, ka straujai ekonomiskai lejupslīdei un politiskai krīzei pievienosies demokrātijas krīze.Tas būtu mūsu valstiskuma bankrots. Kuru caru vai karali tad sauksim pārvaldīt mūs?