Kārtības labad

Precizēšu Tevis teikto: "Tādēļ, ka radi un draugi arī grib strādat ĻOTI LABI algotu darbu!" :)

neizdevās nograut valsts finanšu sistēmu ar pensiju referendumu, nu sākas nākamā sabotāža

Sabiedrība Citai politikai un Parex ?????

Kas tagad dos naudu Saskaņas Centra Pielikumam, kad tavi bosi ir smagā dimbā?

NU man patiik un fascine vis ko Stokijs domaa tatad arii raxta, nevaru sagaidiit velesanas, vissas gimenes balsis pieder jums :)

Jālikvidē tūkstošiem latu lielās piemaksas ministriju amatpersonām pec vadības ligumiem!

Vai vajadzīga ir atsevišķa Veselības ministrija ar vienpadsmit departamentiem un papildus aģentūrām,ja iepriekšējais Veselības departaments Labklājības ministrijas sastāvā ar veselības aprūpi tika galā daudz labāk?

Kādēļ Latvijā par sabiedribas veselību jārūpējas vienlaicīgi gan Sabiedrības veselības departamentam,gan Sabiedrības veselības aģentūrai?

Kas ir svarīgāk,saglabāt Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs vai ministriju "ārlietu resorus"-Eiropas lietu departamentus un pat speciālo atašeju(VM)Briselē? Kāpēc Eiropas lietu kārtošanu neuzticēt profesionāļiem?

"Latviešu konversācijas vārdnīcā" par nodokļiem varam izlasīt ari ļoti pamācošu piemēru,kāpēc progresīvais ienakuma nodoklis ir labāks: "Piemēram,pilsonim ar Ls 100.000 ienākuma daudz vieglāk samaksāt Ls 20.000 nodokļa(20%) nekā otram no Ls 2000 ienākuma Ls 40(2%)

Atjaunojot Latvijā progresīvo ienākuma nodokli,kāds joprojām pastāv gandriz visās pasaules valstīs,t.sk.ASV,ar kurām Latvijai tagad ir bezvīzu režīms,varētu iztikt arī bez budžeta deficīta! Atceresimies,ka 25% nodokli Pirmskara Latvijā ieturēja tikai no tiem,kam gada ienākumi parsniedza 150.000 latus vai 12.500 latu mēnesī un neapliekamais minimums no 1928.gada bija 2000 latu gadā vai 167 lati mēnesī! Pirmskara Latvijā progresīvais ienākuma nodoklis ne bez pamata tika uzskatīts par sistēmas balstu un dēvēts par pilsētnieku nodokli,jo no tā bija atbrīvoti lauksaimniecibā un zvejniecībā nodarbinātie.Ienākuma nodokli aprēķināja,atskaitot no apliekamajiem ienākumiem uzturamo ģimenes locekļu uztura minimuma daļu Ls 240 par katru ģimenes locekli gadā,pie kam par ģimenes locekļiem tika uzskatīti maksātāja un viņa sievas bērni un vecāki,ja pirmie uz nodokļa gada 1.janvāri bija jaunāki par 18 gadiem un pēdējie vecāki par 65 gadiem un paši nebija nodokļa maksātāji.

Autora rakstā paustais viedoklis, manā skatījumā, tikai ieskicē valsts pārvaldes maldu ceļus un to sekas. Jādomā, ka vārdi - "jāierobežo tēriņi valsts pārvaldē", kādreiz materializēsies reālos darbos un pozitīvas pārmaiņas sajutīsim mēs visi. Par valsts pārvaldi un tās darbības principiem varētu runāt daudz, bet šoreiz ir vērts pieskarties jautājumam par valsts pārvaldes struktūru. Valsts pārvaldes iestādes, valstij piederošās aģentūras (neskaitāmas) un uzņēmumi veido milzīgu, sazarotu un reti kad saprotamu un fukcionālu struktūru. Nolūkā samazināt tēriņus valsts pārvaldē un pozitīvā gultnē ievirzīt to muklāju, ko sauc par valsts pārvaldi, ir nepieciešama skaidra aina par visām valsts pārvaldes iestādēm un padotībā vai pārraudzībā esošajām iestādem un uzņēmumiem. Šobrīd šķiet, ka prejers īsti nezin to struktūru mezglus, kurus tam vajadzētu pēc likuma vadīt vai pārraudzīt. Šādā situācijā mēs nevaram cerēt uz to, ka pozitīvas pārmaiņas būs pārkstāmā nākotnē. Manā ieskatā, būtu jāsāk ar ar valsts iestāžu funkciju pārklāšanos analīzi un ekonomiskās pastāvēšanas izvērtējumu. Piemēram, pastāv "Valsts garantiju" aģentūra, kuras darbinieki darba dienās neatrodas savos ieņemamajos amatos, kuras funkcijas un uzdevumi pārklājas ar citām aģentūrām. Kādēļ neviens neko nav sācis darīt? Tādēļ, ka radi un draugi arī grib strādat algotu darbu! Veiksmīgu dienu!

Skiet, ka 2006.gads, kad valdibai bijusi skaidriba par nepiesamajaam strukturalajam parmainjaam bija laiks, kad bloga autors bija ministrs sava partijas biedra vaditaa valdiibaa. Iespejams, ka paveica daudz sajaa virzienaa, bet tas palicis nemaniits...

Pilnībā piekrītu, visā šī apciršana un samazināšana vēl vairāk padziļina krīzi, tā vietā lai aizņemtos, investētu un maksļīgi veicinātu patēriņu. Taupības krāsniņu politika ir arhaisms, kas neatdzīvina ekonomiku, bet aicina visiem beigt vispār jebko darīt un sildīties pie sarupētas krāsniņas, gaidot nez kādus labākus laikus.

jāveicina iekšzemes patēriņš,tā kā budžeta lielu daļu veido ieņēmumumi no pvn nodokļa,tad samazināt algas par 5%,tas ir slikti,samazināt eiropas struktūrfondus-tas ir slikti utt.............ko tur finanšu ministrs saka par grūtībām aizņemties citur-------Libors ir nokrities uz 2.35% (3.mēn),kas ir pirms krīzes(lehmans bankrots) rādītājs,tātad bankas drošāk aizdod viena otrai,kas bija galvenais korķis finanšu sistēmas normālai darbībai utt............ formula ir vienkārša un pie tās jāpieturās,iet labi-budžeta deficīts ir nulle,iet slikti-aizņemies,lai stimulētu iekšz.patēriņu,kas ir lielāks nekā eksporta ienākumi (asv tā ir)