ASV žurnālā Time lasām: "Katra jaunu politiķu ienākšana kaut ko izmaina sistēmā, bet sistēma vēl lielākā mērā izmaina politiķus."
To skaidri apstiprināja krampjaini nejēdzīgais valdības veidošanas process, kurš galīgi neapstiprināja skaidri izteiktos pirmsvēlēšanu solījumus. Kas būs tālāk?
To noteiks jaunās Saeimas sastāvs. Pirmo reizi pēc ilgāka laika sprīža deputātu krēslos sēž cilvēki, kuri tic tam, ko viņi runā, kam ir ideoloģisks pamats zem kājām. Maz viņu? Tiesa. Bet būs sadzirdami. Līdz šim jaunieši no VL bijuši apbrīnojami nosvērti, līdzsvaroti savos izteikumos un darbībās.
Citā pusē sēd virkne deputātu, kam lielas grūtības ar latviešu valodu. Kādēļ Urbanovičs tādus izvirzīja? Vai tiešām SC rindās nav cilvēku, kas pārvalda valsts valodu? Neticu. Acīmredzot SC bija sacerējies uz oficiālo statusu krievu valodai, bet to nojauca Vienotības panākumi. Ko nu? Jo ir skaidrāks par skaidru, ka latviski nerunājošie deputāti nevar pilnvērtīgi piedalīties likumdošanas darbā, kur katram vārdam ir milzīga nozīme. Esmu piedzīvojis Somijā, ka deputāti runā ar akcentu, bet pilnībā pārvalda valodu. Turpretim mēs padodamies pašā elementārākajā jautājumā. Situācija tikai apstiprina, ka jātop eiropeiskai krievu partijai, ar kuru sastrādāt parlamentā. Urbanoviča deputāti un viņa tiepšanās par okupāciju (būtībā par Latvijas valsts tiesiskajiem pamatiem) nedod pamatu veiksmīgai sadarbībai.
Tā nav un nebūs viegla situācija partijām "pa vidu". Ja turpināsies cirks un polittehnoģiskas kombinācijas, tad Dombrovska valdībai būs īss mūžs. Ir tikai viens pamats tālākām darbībām - Latvijas valsts un iedzīvotāju intereses. Un darbības pirmais virziens - budžets, budžets! Varbūt polittehnologi un kombinātori atjēgsies, neļaus "atstrādātajai"sistēmai iesūkt viņus jau pieredzētā virpulī?