Katru cilvēku Dievs uzrunā savā laikā un vietā. Ieviešot vienotu ticības mācību, pēc vienas programmas pilnīgi visiem, ticība tiek degradēta, jo ir dažādu konfesiju piederīgie, kā arī neticīgie vecāki. Ja bērni no dažādām ģimenēm tiktu mācīti ar vienu metodi, tad ļoti liela nozīme būtu subjektīvajam skolotāja viedoklim.
No savas pieredzes zinu, ka nelaikā un nevietā neprasmīgi izteikti norādījumi un aicinājumi: Nu tici taču !, kā vari neticēt ? atbaida cilvēkus no kristīgās ticības. Esmu par to, ka ticības mācība ir konfesionāla, un katrs vecāks to var savam bērnam izvēlēties svētdienas skolās, atkarībā no konfesijas.