Ministru prezidents V. Dombrovskis sola latu noturēt. Taču viņa kādreizējais priekšgājējs, par Latvijas ekonomikas sabrukumu tieši un pastarpināti līdzatbildīgais A.Šķēle vēl nupat skaļi piesauca devalvāciju, lai gan savu viedokli nevarēja pamatot ar pārdomātu analīzi vai konkrētiem aprēķiniem. Krīze diemžēl prasa skaidri pamatot, cik un kuras tautsaimniecība jomas vai tautsaimniecība kopumā, kāda iedzīvotāju daļa iegūs vai cietīs zaudējumus devalvācijas rezultātā. Šāda pamatojuma trūkums rada aizdomas, ka pie vienkāršas un ātras peļņas radušie arī šoreiz lūko savā labā izmantot manipulācijas ar nacionālo valūtu. Iecerētās valūtas spekulācijas neizbēgami būs devalvācijas procesa sastāvdaļa.
Nav noliedzams, ka devalvācijai var būt arī īslaicīgs pozitīvs efekts. Lata vērtības samazināšana, summējoties ar eksportkredītu, vienu otru eksportētāju noturētu virs ūdens. Rezultātā devalvācijas gaidāmais ieguvums varētu būt daži simti miljonu latu, kas nedaudz uzlabotu Latvijas importa eksporta bilanci. Taču šāds ieguvums ir nepietiekams, jo diezgan viegli var aprēķināt, ka lata devalvācija viena nespēs pārskatāmā laika posmā aizlāpīt milzu caurumu valsts ekonomikā, kas pašlaik ir vismaz 7.5 miljardi eiro, kas tiek aizlienēti no starptautiskām finanšu institūcijām.
Tā kā lata devalvācija visticamāk negarantē Latvijas spēju kārtot starptautiskos aizdevumus, un mums ir vēlme nepieļaut Argentīnas tipa tautsaimniecības sabrukumu, tad risinājuma meklējumos nākas vien atgriezties pie tautsaimniecības pamatu pamata – konkurētspējīgu, inovatīvu produktu ražošanas, pie spējas savu produkciju pārdot pat globālās krīzes apstākļos. Šāds mērķis filozofiski pilnībā atšķiras no manipulācijām ar valūtu.
Latvijai savs eksports dažu gadu laikā jāpalielina, jādubulto! Mana partija „Pilsoniskā savienība” vēl 2008.gada rudenī piedāvāja I.Godmaņa valdībai aktīvi strādāt pie tautsaimniecības struktūrpolitikas izstrādes un pieejamos līdzekļus novirzīt pirmkārt to jomu izvēršanai, kurām piemīt potenciāls, kur sagaidāma izaugsme un kur ir intelektuālais potenciāls savus produktus pārdot.
Tagad V.Dombrovska valdībai visīsākajā laikā jānoskaidro cik lielā mērā tā var mērķtiecīgi un agresīvi rīkoties jomās, kas sola kardinālu eksporta palielināšanu. Protams, tas nav vienkārši. Nav sagaidāms, ka daži atradumi, atsevišķas nozares uzreiz izvilks no bedres visu ekonomiku, tāpēc ir jābūt plānam, ko un kā maksimāli var iegūt šodien īstermiņā un ko un kā var maksimāli dabūt rīt un parīt. Šie pasākumi nedrīkstētu būt pretrunā ar esošo Latvijas eksporta iespēju saglābšanu, taču arī tai jābūt samērīgai. Lata devalvācija būtu nesamērīga cena. Manipulācijas ar valūtu pašas par sevi nesola fundamentālu pagriezienu mūsu valsts ekonomikas ilgtspējā un izaugsmē.