Izglītības darbinieki, lūdzu, piedodiet valstij. Piedodiet politiķu tuvredzības un birokrātu korupcijas radītās katastrofālās sekas skolām, augstskolām un zinātnei. No pašas pieredzes zinu, cik smagi, kad paša valsts tīši atņem iztikšanai nepieciešamo. Piedodiet. Jūsu spēkos ir pacelties pāri valdības nevērībai un nelietībai. Jūsu spēkos ir piedot mūsu valstij, turpināt radīt jauniešos cieņu, zināšanas un darba mīlestību – īpašības, kas panāks Latvijas atdzimšanu. Nelieši reiz aizies, bet mūsu zeme paliks.
Svinību dienā var sapņot. Sapņi, izteikti vārdos, var būt stiprāki par protestu. Var sapņot par valsti, kas cienīs ne naudu, bet godprātīgu darbu. Par valsti, kas apmaksās visiem bērniem visu izglītību, arī mākslas, mūzikas un sporta skolas, bērnudārzus un augstskolu studijas. Valsti, kur godīgi maksā nolīgto algu. Zemi, kur zināšanas ir prieks, vērtība dzīvei, ne tikai darba tirgus kritērijs. Zemi, kur ļaudis jūtas drošībā. Kur par valsti lepojas.
Pārcietīsim grūtības, lai kļūtu labāk.
Lūdzu, piedodiet mūsu valstij zinību dienā un stāstiet skolēniem par saviem sapņiem. Un sapņi īstenosies.