Mācību grāmatas Latvijas izglītībā

Un kas teica, ka tā viena vienīgā grāmata katrā mācību priekšmetā būs lētākā iespējamā? un kam šī sistēma nāks par labu? Ja būs viena piem. latviešu valodas grāmata 5.klasei, vai tiešām skolotājs liks izmantot īpaši daudz citas grāmatas vai burtnīcas? Drosi vien, ka ne un ar to tā brīvā izvēle arī beigsies.

Kur ņemt līdzekļus, ja tie katastrofāli trūkst daudzās jomās. Vienas grāmatas noteikšana neierobežo izmantot daudzas citas grāmatas, bet veidos vienotu sistēmu un palīdzēs vecākiem orientēties mācību procesā un ekonomēt līdzēkļus. Mācību grāmatu izdošana, līdzīgi kā privāto augsskolu attīstība ir kļub\vusi par labu biznesu.

Viena mācību grāmata neatrisinās izglītības problēmas un satura jautājumus - vai, mācoties no vienas grāmatas, visi kļūs vienlīdz gudri un izglītoti? Protams, ka NĒ. Jo nozīme ir mācīšanās paņēmieniem, skolotājam, paša talantam utt. Vienas grāmatas politika ir izdomāta, lai nogrūstu visas problēmas uz vienas ministrijas vai izdevniecību vai vēl kā pleciem. Tā vietā, lai dotu pietiekami daudz līdzekļu skolām iegādāties nepieciešamās un skolotāju izvēlētās grāmatas u.c. mācību līdzekļus.

Lai grāmatas būtu lētākas, vai nebūtu pirmais solis drukāt tās melnbaltas? Tas ir jautājums izdevējiem. Neorientējos cenu noteicošajos faktoros.

Manuprāt, vēl viena aktuāla problēma ir grāmatu cenas. Pirms pieciem gadiem mācoties vidusskolā par tām gada sākumā nācās maksāt pie 50 latiem, pluss vēl mācību piederumi. Kā arī īsti neizprotu, kādēļ mācību grāmatām ir cietie vāki? Tie grāmatas padara smagākas, skolēniem jātraumē mugura tās nesot, kā arī tie izteikti sadārdzina grāmatas cenu. Ražotāju pretarguments, ka tādējādi grāmatas ir izturīgākas un tās var lietot vairākus gadus, atduras pie lietas, ka katru gadu mācību grāmatās tiek ieviesti jauninājumi vai izdoti pa visam citi varianti un praktiski, grāmatas var lietot labi ja divus mācību gadus. šo termiņu bez problēmām spēj izturēt arī mīkstie grāmatu vāki. Bet tas, protams, samazina izdevēju peļņu.

Pabrika kungs - izdariet vienu mazu eksperimentu! Izvēlieties lūdzu, vienu mācību grāmatu politologijā un pasakiet visiem vidusskolu politikas un tiesību skolotājiem, ka tieši šī grāmata ir vislabākā un tieši pēc tās ir jāmāca. Eksperimenta hipotēze: 80% skolotāju brēks, ka šī grāmata ir nepiemērota, kļūdaina, sarežgīta un kāda tik vēl ne. Pastāstiet pēc tam šeit pat blogā par sava eksperimenta rezultātiem! Tieši tāpat kā esam visi tik dažādi pēc auguma garuma, pēc svara un kedas izmēra, tieši tāpat esam arī ar dažādu uztveri. Jums droši vien vajadzētu zināt par tādiem mirstīgajiem kā audiāliķiem, kinestētiķiem un citiem -tiķiem, lai jau visiem skolotājiem nederētu viena grāmata, par visiem bērniem nemaz nerunājot. Ja nu jums tomēr liekas, ka viena grāmata visiem atrisinās visas izglītības kvalitātes problēmas, pamēginiet piespiest savus draugus katru dienu lasīt tikai vienu un to pašu mediju - vai tiešām viņiem visiem vēlāk būs vienāds viedoklis par visu???

Konkurss skolēniem - Ls 1000 studenta stipendijai DPA sadarbībā ar Latvijas Izglītības fondu un LR Izglītības un zinātnes ministriju izsludina stipendiju konkursu 12.klašu beidzējiem – topošajiem studentiem „Nāc un studē informācijas tehnoloģijas!”. Stipendijas mērķis ir veicināt skolēnu interesi par informācijas tehnoloģiju zinātni, motivēt un finansiāli atbalstīt spējīgākos Latvijas vidusskolu absolventus izvēlēties studijas informācijas tehnoloģiju programmās. Šis ir unikāls projekts, kas neuzliek nekādas saistības stipendijas saņēmējiem pret stipendijas devēju. Viens no galvenajiem kritērijiem, vērtējot skolēnu stipendiju saņemšanas pieteikumus, būs katra pretendenta motivācija un pamatojums, kādēļ viņš vai viņa vēlās studēt informācijas tehnoloģiju (IT) zinātnes, kā arī attiecīgā pretendenta sekmes un ārpusskolas intereses. Tiks piešķirtas 15 stipendijas – pa trijām pretendentiem no Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales. Pieteikties stipendiju konkursam var līdz 2008.gada 15.maijam, iesniedzot savu CV, pusgada liecības kopiju un motivācijas vēstuli Latvijas Izglītības fonda birojā Kuldīgas ielā 45b vai pa e-pastu: [email protected]. Sīkāk ar konkursa nolikumu, noteikumiem, atbalstāmajām studiju programmām un iesniedzamo dokumentu paraugiem var iepazīties DPA mājas lapā: www.dpa.lv/stipendija.

Atbilde Ingum - tad nevarēs regulāri ņemt par apstiprināšanu %.

Pamatskola nav augstskola - ir vajadzīgas vienotas grāmatas katrā prieksmetā un klasē. Kā to izdarīt? Ministrijā no vairāku grāmatu projektiem veidot vienu labu mācību grāmatu un jau kā pasūtījumu ar konkursu izdevīgā cenas iespiest. Grāmatai ir jābūt lietojamai ( ar atkārtotu izdošnu) vismaz 5 - 8 gadus. Vienīgai IM ar demagoģiskiem uzstatījumiem nav spējīga šo procesu vadīt! Arī % ieinteresētība - kādus procentus var saņemt ja grāmatu lietos 8 gadus. Būs iebildumi - zinātne strauji mainās - bet netik strauji un jaunākos atklājumus neviens neliedz skolotājam stundās pieminēt. ( ģeogrāfijā pa 8 dadiem kontinenti nepazudīs un trušiem nebus 6 kājas).

padomju laikos bija vienīgās pareizās grāmatas visos posmos un priekšmetos. droši vien bija lētāk. vai labāk? īsti pārliecināts neesmu. bet kāpēc apstāties skolā. vēl lielāks ekonomiskais efekts būtu, ja aŗī augstskolas, piemēram, politoloģiju studēt pēc vienas grāmatas. vajag skatīties plašāk...

Manuprāt, visām grāmatām,kas nepieciešamas pamatskolas skolēniem, jābūt bez maksas

Augstskolās arī ir problēma ar grāmatām. Kad latvietis atnāk uz augstskolu, viņš saka, ka viņš nevienu grāmatu nekad vairs nepirks. Kur vēl pasaulē augstskolu studenti nepērk paši sev grāmatas? Un vēl. Pat ja viņiem būtu naudas, pirkt jau nav jēgas, jo viņi nemāk lasīt angliski.

Savulaik visi mācījās no vienām un tām pašām centralizētajām grāmatām - un tāpēc viņi ir stulbi?!

Atbalstu Pabrika kungu! Nenoliedzami, ka nodokļu maksātāju nauda un nervi (gan skolotājiem, gan vecākiem) tiktu taupīta, ja valsts noteiktu grāmatas atbilstību standartam un arī iegādātos to. Jā, IZM būtu vairāk darba un atbildības, nevarētu nolikt uz skolotāja atbildību to, ka jāmāca pēc jaunā standarta, bet grāmatu nav!

Vai nevienam no Jums, cienījamie komentāru autori, nav bērnam vai mazbērnam mācību gada laikā vairākas reizes mainījies kāds priekšmetu skolotājs? Ja nav, tad esat laimīgie. Mums šogad jau trešais - un katrs nāk ar savām mācību grāmatām un darba burtnīcām. Programma jau nemainās, mainās tikai no vecāku maka iztērētās naudas summas apjoms. Direktore skaidro - problēmas ar kadriem, un kas ir labāk jauna skolotāja klasē vai tukšums. Mazmeita rādīja, ka informātikas grāmata 5. un 6. klasei ir brīvi pieejama internetā. Kāpēc ar citām mācību grāmatām nevar tāpat?