Mana vectēva piemiņai

Arī mans vectēvs mira Sibirijas lēģerī neuzzinājis, ka citā Sibīrijas nostūrī viņam piedzimis mazdēls. Tas notika 1954 gada septembrī. 1949. gadā, kad viņš, jau būdams lēģerī, uzzināja, ka uz Sibīriju izvesti arī sieva, bērni un vēl citi mājnieki, viņš spēja sūtīt tiem mierinājuma un uzmundrinājuma vārdus. Viņš rakstīja, ka launums nav mūžīgs un posta laiks reiz beigsies. Diemžēl viņam pašam un arī daudziem citiem to nenācās pieredzēt. Paldies Jums par to darbu, ko darāt. Komunisms un tā noziegumu pārmantotāji agri vai vēlu nonāks uz apsūdzēto sola.

ar to, ka melojat un slepat patiesibu no Rietumiem, lai varretu dzivot komforta un Jus no turienes neizmestu - nevajadzetu lielities ! Kalnietes k-dze, uz Jusu rokam ir ari simtoeim un tukstoshiem Irakieshu asinis !!! Jus, lai merkantilu iemeslu delj atbasltitu savus amerikanju draugus, melojat Latvijas sabiedribai. Amerikanji jau sen ir atzinushies melos, bet Jus joprojam turpinat apgalvot, ka Irakas okupeshana ir goda lieta ! Kauns !

Jautājums taataa: Kur ir labāk, vai tādā ES, kāda tā ir, vai Kurlandijas un Liflandijas guberņā Krievijā?

Latvijka nav ne no kā jāglābj.

Drusku par daudz drama. Jus uzskatiet sevi par Latvijas glabeju.

Jā, nu gan man sadevāt. Vai visi fani redzēja Jūsu triumfu? Lūdzu konta No, kur pārskaitīt kontribūciju, bet es vienalga neatbalstīšu nevienu, kas dedzīgi aizstāvēs trēšo Reihu, kaut tas jau mēslainē. Tāpat kā katru, kas karoja , lai tas ilgāk pastāvētu. Kaut jūtu pret tiem piemuļķotajiem līdzjūtību. Un tāpat kā tos, kam nācās cīnīties boļševiku vadībā, kaut arī tie uz laiku bija sabiedrotie brīvai Pasaulei.

Tukšpadsmit, Senā kungs! Neprotat zaudēt, kā teica jūsu favorīts:)))

Lieliski, kā jau no grāmatas. Es varētu pilnīgi ignorēt mēģinājumus mani aizskart, un nemaz nereaģēt, bet , ja jau reiz man sanāca smiekli, tad par pāķiski provinciālo amerikāņu lamu vārda pārņemšanu. Nu nolamā taču mani latviski, bet paskat tik cik smalki: "tas ir bulšits". Veiksmi turpmākajā, un atvaino, vēl viens vecišķs padoms. Nestrīdies principa pēc , un nestrīdies cenšoties demonstrēt savu erudīciju, kā pārmet man. Tas padara tevi komisku, lai neteiktu smieklīgu. Un vēl, tiec vaļā no kompleksiem, kas tevi mudina šeit blamēties, kaut gan pats domā sevi lieliski eksponējam. Pavingrinies valodā, jo tā primitīvi tev sanāk tā polemizēšana. Pamācies no anglosaxša, kā diskutēt , nezaudējot cieņu.

Atvainojos: pēdējais bija adresēts Senajam. Gribēju tekt, ka leģionāru skaits bija mazāks par 150000 tūkstošiem. Droši vien esmu Tevi pārpratis. Arī Tu neņem ļaunā. Peace:))

Par ko strīdamies?Viss tavā citātā minētais man ir zināms.Visam piekrītu.Ja pareizi sapratu,tad arī manis rakstītajā tevi neapmierina tikai pāris detaļas.Tomēr palieku pie savas pārliecības,ka leiši darīja pareizāk un patriotiskāk,neupurēdami savas dzīvības Hitleram visādās pomerānijās un volhovās,bet aizstāvēdami savas mājas dzimtajos mežos.Arī tavs apgalvojums,ka latviešu laukstrādnieces un kalpones Vācijā tika iekļautas leģionāru skaitā,mani joprojām nepārliecina.Neņem ļaunā.

Kādēļ okupēto valstu teritorijās organizētās vienības pakļāva SS, ne Vermahtam: Ieroču SS (vāc. Waffen-SS) - 2. Pasaules kara laikā īpašas SS karaspēka daļas, kas piedalījās karadarbībā kopā ar vērmahtu - Germanishe-SS, bez tam SS juridiskajā pakļautībā atradās kara laikā izveidotās Waffen SS karaspēka daļas jeb leģioni (Legion): no okupēto teritoriju iedzīvotājiem komplektētās karaspēka daļas Trešā reiha bruņotajos spēkos. Tā kā kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas) neļāva mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, vērmahta papildināšana ar okupēto valstu nacionālajām daļām tik atrisināta vienkārši: mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā oficiāli nemilitārai struktūrai - izveidojot Waffen SS karaspēka daļas (de jure pakļautas SS, bet de facto - vērmahtam). Kā nevācietis, neviens Waffen SS karavīrs nevarēja būt SS ordeņa biedrs. Atrašanās SS uzraudzībā liecināja par šo karaspēka daļu "otršķirīgumu" jeb "neuzticamību" (atbilstoši nacisma ideoloģijai, nevācieši, pat ja tie patiesi bija brīvprātīgie un kvēli Trešā reiha atbalstītāji, tomēr rasiskā ziņā nebija tik "pilnvērtīgi" kā vācieši, līdz ar to papildus uzraugāmi un kontrolējami). Kopā tika izveidotas 38 ieroču SS divīzijas.

Lūk, izkopējums no latviešu vēsturnieku oficiālā viedokļa: Latviešu leģions Eiropā nebija izņēmums Otrā pasaules kara sākuma posmā PSRS gandrīz 22 mēnešus bija nacistiskās Vācijas sabiedrotā un kopā ar to, kā arī patstāvīgi veica kara noziegumus. Kaut arī vēlāk PSRS kļuva par demokrātisko lielvalstu - Lielbritānijas un ASV - sabiedroto, latviešu leģionāru cīņa pret PSRS nebija cīņa pret visu antihitlerisko koalīciju. Leģionāri bija pozitīvi noskaņoti pret Rietumu lielvalstīm un ar tām saistīja lielas cerības uz Latvijas neatkarības atjaunošanu. Taču Latvija, Lietuva un Igaunija izrādījās vienīgās okupētās Eiropas valstis, kuru neatkarība netika atjaunota pēc Otrā pasaules kara. Latviešu leģiona vēsture jāvērtē visu nacistu okupēto un pārvaldīto zemju militāro formējumu darbības kontekstā. Šāds skatījums parāda, ka latviešu leģions Eiropā nebija izņēmums. Jau Otrā pasaules kara sākumā ieroču SS (Waffen-SS) karaspēkā iekļāvās brīvprātīgie no "ģermāņu" zemēm - Dānijas, Norvēģijas, Holandes, Zviedrijas un Beļģijas. Kara pēdējos gados SS karaspēks zaudēja elitāro raksturu un pārvērtās no "fīrera gvardes" par daudznacionālu armiju. Vācijas militārā stāvokļa pasliktināšanās, kā arī krīze ģermāņu brīvprātīgo kustībā piespieda SS vadību atteikties no rasiskiem kritērijiem un iesaistīt "neģermāņu" tautas. SS karaspēkā parādījās franču, valoņu, ukraiņu, krievu, itāliešu, baltkrievu, kazaku, ungāru, rumāņu, horvātu, latviešu, igauņu un citu tautu militāras vienības. Īpaša parādība SS karaspēkā bija musulmaņu vienības, piemēram, austrumturku ieroču vienība, tatāru kalnu brigāde vai Balkānos dzīvojošo musulmaņu pulki un divīzijas. 1944. gadā ieroču SS karaspēkā dienēja vairāk nekā 910 000 vīru, no kuriem aptuveni 57% nebija Vācijas vācieši. Latvijā un Igaunijā leģiona veidošana lielā mērā notika tiešas mobilizācijas rezultātā. Tikai neliels, bet precīzi nezināms skaits latviešu pieteicās dienestam brīvprātīgi. Nacisti visur lietoja apzīmējumu "brīvprātīgie", lai slēptu starptautisko tiesību normu regulāru neievērošanu leģiona vienību formēšanas procesā. Iztēlojot, ka Latvijā un citās Austrumeiropas zemēs nevācu militāro vienību komplektēšana norisinās uz brīvprātības pamatiem, nacisti varēja radīt mītu par ieroču SS karaspēku kā Eiropas armiju, kuras sastāvā brīvprātīgi pret "aziātisko boļševismu" cīnās pusmiljons cittautiešu. Vairāk: .

Jūsu vēlme sevi parādīt kā gudrāko no gudrākajiem un nopelniem bagātākajiem ir traģikomiska. Nebrīīšos, ka ja Dievs būs lēmis, mums būs iespēja lasīt, ka esat piedalījies arī Latvijas republikas proklamēšanā Nac. teātrī 1918. gadā. Bet tagad par jūsu apgalvojumiem: "Latviešu leģions būtiski atšķiras no visiem pārējiem ar svarīgu apstākli. Tas bija SS ieroču karaspēks, kas tika veidots Latvijā un tāpēc mums tas ir svarīgi. Tie citi, vairums nebija saistīti ar SS un par tiem mums nenākas spriedelēt, tāpat kā šiem par mums." Pilnīgs bulšits, Senā kungs! Tā to pasniedz Krievijas slepkavu mantinieki un atsevišķas ebreju organizācijas, tādēļ iesaku izlasīt Patiesība par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu Inesis Feldmanis, Kārlis Kangeris Latvijas Vēsturnieku komisijas oficiālais viedoklis. Kam mīļi čekas pekstiņi, tam, protams, tas atkal būs apšaubāms viedoklis.

Diemžēl tavam avotam internetā ir pieejams tikai nosaukums,tāpēc lūdzu padalies ar tajā smeltajiem datiem par leišu leģionu - kas un kāpēc to noklusē. Sirsnīgi ieteicu iepazīties ar Visvalža Lāča "Latviešu leģions patiesības gaismā".Tur viņš raksta,ka leišiem leģiona nebija,tikai pāris policijas bataljonu ar ļoti niecīgiem zaudējumiem.Tāpēc leišiem bija ļoti daudz partizānu,kas "atbaidīja lielu kolonistu daudzumu no pārcelšanās uz dzīvi Lietuvā" V.Lācis turpat piemin,ka pateicotiem plašajam partizānu karam padomju komisāri pat vēl 1948.gadā nespēja saņemt no lietuviešu zemniekiem pieprasītās nodevas. Pirmā dzirdēšana,ka par leģionāriem skaita arī darba dienestā Vācijā esošos latviešus,starp kuriem bija ļoti daudz sieviešu.

Katrā profesijā samērā viegli atšķirt lietpratēju no tāda, kas tikai uzdodas. Jūs man atgādiniet sliktu advokātu, kam uz galda priejkšā vesela kaudze ar juridisku literatūru, pilnu ar iezīmju papīrīšiem, kur laiku pa laikam paraugās. Labs advokāts visu patur galvā un runā , demonstrēdams erudīciju. Bet ir viena būtiska atšķirība. Tiem sliktajiem tomēr tās rokasgrāmatas ir perfekti pareizas, jo likums ir likums un gan jau tie zin kādas izmaiņas notikušas., toties jūs gramstaties pa dažādiem avotiem, un bieži vien pasniedziet apšaubāmus subjektīvus viedokļus, kaut uzrakstītus un nodrukātus, par absolūtu patiesību. Latviešu leģions būtiski atšķiras no visiem pārējiem ar svarīgu apstākli. Tas bija SS ieroču karaspēks, kas tika veidots Latvijā un tāpēc mums tas ir svarīgi. Tie citi, vairums nebija saistīti ar SS un par tiem mums nenākas spriedelēt, tāpat kā šiem par mums. Bet Jums tīk pasmelties apšaubāmos avotos un tīri siltus materiālus pasniegt kā patiesību. Ja man būtu laiks un patikšana es jums nodemonstrētu pilnīgi pretrunīgus rakstus, ko rakstījuši autoritātes. Sevišķi komiski, kad Jūs apšaubiet aculiecinieku stāstus, kaut tie ir anonīmi, tāpēc diez vai melo.