Pārsteidzoši bija tas, cik daudzi no vērtētājiem pozicionējās klaji pozitīvi vai negatīvi.
Šī akcija, manuprāt, nevar tikt vērtēta viennozīmīgi, un, iespējams, tas arī ir lielākais Tele2 ieguvums, jo tādējādi viņi ir ieguvuši ilgstošu uzmanību un diskusijas par savu akciju, kas galu galā arī bija mērķis - publicitāte.
Sāksim ar slikto.
Akcija nepārprotami iesaistīja un spēlējās ar tiem, kas nebija piekrituši šādā reklāmas pasākumā piedalīties. Es runāju par armiju, policiju, arī ugunsdzēsējiem, kuri uzskatīja, ka dodas novērst un lokalizēt katastrofu.
Akcijas organizētāji arī publiski parādīja, ka viņi nav stabils, uzticams partneris, jo var atļauties akcijas, kuru nodoms ir maldināt sabiedrību (kaut vai īstermiņa un reklāmas nolūkos, bet tomēr). Tādēļ jāpiekrīt iekšlietu ministrei, ka bez sekām šāds pasākums nedrīkst palikt, jo savādāk drīz mums te būs zemestrīces, cunami, citplanētiešu iebrukums (visiem gan zināms, ka tas sen jau noticis), jetiju kolonijas atklāšana Juglas mežā un dinozauru augšāmcelšanās Gūtmaņalā, utt.
Tele2 ir parādījusi, ka tā nav uzticams partneris valsts institūcijām, tādēļ tām ar šo kompāniju būtu jālauž līgumi, ja tas neradīs finansiālos zaudējumus, vai vismaz jāizsludina atkārtoti konkursi gadījumos, kad komunikācijas pakalpojumus līdz šim ir nodrošinājis Tele2, radot viņiem vismaz daļējas neērtības, pieļaujot, ka viņi atkal varētu šo konkursu uzvarēt.
Tomēr jāmin arī vesela rinda labu lietu.
Nenoliedzami akcijas plānotāji ir piegājuši radoši un oriģināli. Iespējams, šis pasākums daudz kur mārketinga literatūrās pasaulē tiks pieminēts kā viens no spilgtākajiem partizāniskā mārketinga piemēriem. Un arī tā ir Latvijas tēla spodrināšana.
Akcijas organizētāji ir aizsākuši – apzināti vai neapzināti, diskusiju Latvijā (un pieļauju, arī daudz kur pasaulē) par reklāmas akciju robežām. Par to, cik tālu patiesības falsifikācijā var iet reklāmas nolūkos. Jāpiebilst gan, ka patiesības falsifikācija reklāmās nav nekas jauns un reti kurā reklāmā mēs nesastapsimies ar falsifikāciju vai puspatiesību (veļas pulveru baltie palagi, sejas krēmi, kas momentā padara jaunus, un „iespējams, pasaulē labākie” ali, kurus iedzerot, saņem krāšņu sievieti, salu Karību jūrā un divas biļetes uz pasaules futbola kausa finālčempionātu savas mājas pagalmā), taču ar šo akciju reklāmas meli ir pieņēmuši citu dimensiju.
Nesen atkārtoti noskatījos pēc F. Beidbegera romāna veidoto filmu „99 franki”, kurā visai precīzi raksturotas reklāmas vides ētiskās aizkulises un kura liek skatītājam aizdomāties par reklāmu patiesumu un mūsu patērētāju brīvās izvēles patieso brīvību. Varbūt šī Tele2 reklāmas akcija arī kādam liks aizdomāties par īstenību un šķietamo, par aklo ticību tam, ko mums stāsta TV, prese, internets un citi mediji? Laikam jau diez vai, jo atkal drīzumā noslīksim zobu pastu, jogurtu un politisko reklāmu ikdienišķajos melos.
Pozitīvi ir tas, ka Latvijas publicitāte pēkšņi pasaulē sasniedza apbrīnojami augstu līmeni. Un (kā arī akcijas organizatori prognozēja) pasaules un vietējie mediji runāja par Latviju, pārmaiņus pēc kā centrālo jautājumu neizvirzot krīzi.
Cilvēki ar humora izjūtu un vienkārši tie, kam ikdienas līdzīgo ziņu plūsmā ir grūti ilgāk par lasīšanas brīdi atcerēties kādu notikumu, iespējams, paturēs atmiņā ko neparastu - viltus meteorītu Latvijā kā visai savdabīgu un interesantu notikumu. Tā piemēram, mans paziņa no Meksikas, ar kuru nebiju sarakstījies kādus piecus gadus, atrakstīja jautājumu, kā klājas mūsu meteorītam.
Visbeidzot, šī akcija parādīja mūsu žurnālistu un daļas politiķu nespēju skatīties uz lietām objektīvi un „ārpus rāmjiem”. Kaut arī E. Stendzenieks nebūt nav mana autoritāte pēc tā, ka viņš vienā brīdī atļaujas moralizēt par politiku, bet otrā par naudu ir gatavs uztaisīt reklāmas kampaņu kaut pašam nelabajam un pasniegt to kā mājas pavardu mīlošu ģimenes cilvēku, kas ievedīs kārtību morāli pagrimušajā sabiedrībā, - tomēr nevaru viņam nepiekrist brīdī, kad viņš gluži mesiāniski saka par žurnālistiem un politiķiem - „Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu.” Jo tieši nopietnie meli no medijiem un politiķiem gadu garumā un negatīvisma kultivēšana ikdienas mediju telpā ir tas, kas ir daudzkārt nosodāmāks par to, ko izdarīja Tele2 ar savu akciju.
Un visbeidzot, labā lieta ir tā, ka mūsu sabiedrībai ir vēlme un iespēja kaut uz brīdi apspriest kaut ko ārpus valsts politikas un arvien plānākā iztikas minimuma.
Savukārt, Mazsalacas iedzīvotājiem es ieteiktu nevis runāt par to, kā šis pasākums ir sabojājis viņu tēlu, bet izspiest no šī notikuma maksimālo labumu. Rīkot Meteorīta rokkoncertu šajā pļavā, izveidot viltus reklāmas muzeju, apspēlēt šo tēmu līdz nelabumam, jo citas iespējas iziet pasaules medijos šai apdzīvotai vietai diez vai radīsies - un tieši šis notikums, nevis vietējā baznīca vai tilts pār Salacu potenciālajam tūristam varētu šķist interesants, lai uz šo apdzīvoto vietu atbrauktu un iztērētu kādu daļu no savas naudas.