Valdis Zatlers šķiet ir pēdējo gadu vājākais kandidāts uz kādu augstu amatu šajā valstī. Pat Aleksejs Loskutovs pirms savas ievēlēšanas radīja lielāku pārliecību par savu varēšanu nekā Valdis Zatlers (tas, ko Loskutovs paveica vēlāk, ir jau cits stāsts). Jau pagājušajā nedēļā daudzi cilvēki teica, ka Zatlers sāks parādīt savas ierobežotās spējas tad, kad viņam tiks dota iespēja izpausties. Šodien tas notika. Valdis Zatlers šīs dienas laikā paspēja gan divas reizes Aivaru Endziņu par komunistu ideoloģijas nesēju (radio Fit FM studijā un Jaunā laika frakcijā) un atzīt Tautas partijas „pozitīvisma“ kampaņu par pieņemamu. Zatlers iespējams ir labs slimnīcas vadītājs un ārsts, bet viņa spējas izteikties par valstij būtiskiem jautājumiem ir stipri ierobežotas. Sekot līdzi viņa domai ir ārkārtīgi grūti, jo tajā trūkst loģikas, kā arī viņa argumenti brīžiem neiztur kritiku.
Neticu, ka Valdis Zatlers spēs būt politiski neitrāls prezidents. Jau tagad viņš atklāti izrāda savas simpātijas Tautas partijai un viņa tuvākie padomnieki Normunds Beļskis ar Viesturu Silenieku ir partijām ļoti tuvu stāvoši ļaudis. Un vēl, Valdis Zatlers ir populists, kuru virza „darītāji.“ Zatlers sola „cīnīties ar inflāciju,“ bet vai tiešām viņš nezina, ka tas ir valdības, ne prezidenta uzdevums.
Valdis Zatlers pēc ievēlēšanas cer kļūt populārs tautā. Tomēr tas diez vai notiks, jo cilvēki agrāk vai vēlāk sapratīs, ka Zatlers nekad nenostāsies pret valdošās koalīcijas un Tautas partijas korporatīvo sistēmu. Viņš ir daļa no šīs sistēmas un tāda paliks arī pēc prezidenta vēlēšanām. Diemžēl Valdis Zatlers būs prezidents par kuru man būs kauns un ne jau tikai tāpēc, ka gribu prezidenta amatā redzēt kādu citu. Man būs kauns prezidenta amatā redzēt cilvēku, kuram nieks ir nemaksāt nodokļus, saņemt „pateicības“ un kurš akceptē cinisku „pozitīvismu.“ Es tik daudz nebaidos no veca vīra, kurš bijis komunists un kļūdījies izpatīkot režīmam, cik no ambicioza ārsta, kurš nespēj novērtēt savas spējas un pieņemt realitāti. Man ir bail, ka Zatlers ne tikai pats piedzīvos apkaunojošas neveiksmes, bet līdz ar to diskreditēs visu Valsts prezidenta institūciju. Iespējams tāds arī ir superelites mērķis—iecelt prezidentu klaunu, kurš šo amatu padarītu par īstu nacionālu katastrofu.