Ja likumus un normālas parlamentāras, tiesiskas valsts lietu secību neievēro "augšas", tad ko prasīt no apakšām.
Taču vēl mulsinošāka pašreizējā Latvijas ekonomiskajā un politiskajā krīzē ir koķetēšana ar bezpartejiska premjera meklēšanu, "profesionāļu" valdības stādīšanu un Laimes lāča meklēšanu. Cik īsa gan mums atmiņa un cik ātri esam gatavi atteikties no parlamentāras valsts pamata principiem. Mūsu valstī valdības veidošanas process tāpat kā citās demokrātiskās valstīs ir gana skaidrs - tauta ievēl parlamentu, politiskās partijas veido valdību un par to arī atbild nākamajās vēlēšanās. Kādu gan atbildību var prasīt no bezpartejiskiem kandidātiem, kuri vēlēšanās nekandidē? Tad tautai tiek atņemta pēdējā iespēja kaut ko ietekmēt. Tad Saeimas kā parlamentāras institūcijas loma kā tāda tiek likvidēta.
Pat ja pie varas esošie ir iebraukuši dziļi auzās, tad katrai krīzei ir savs risinājums - ekonomiskai ekonomisks un politiskai politisks. Politisku krīzi var atrisināt ar jaunām vēlēšanām vai ar jaunas valdības veidošanu, uzticot to kādai no Saeimā ievēlētajām partijām.
Nekāds trīsritenis nav jāizgudro, un būtu ļoti žēl, ja mēs šai krīzei būsim ļāvuši sagraut ne tikai mūsu valsts ekonomiku, bet arī politisko sistēmu kā tādu.