Netradicionāli...

Otrkārt: Godmaņa runas par nevarēšanu dividendes un kapitāla pieaugumu aplikt ar nodokli (atvieglojumu saņēmēji, redziet, nav tam gatavojušies – bet mēs visi, kas ņēmuši aizdevumus un rūpīgi kalkulējuši savus ienākumus, mēs gan ...) skaidrāk par skaidru parāda, ka viņš un viņa vadītā valdība rūpējas par bagātnieku interesēm un tikai! Šo interešu vārdā tiek pārkāpta Satversme, likumi, solidaritāte ar tautu, ignorēts elementārs godīgums. Nav brīnums, ka t.s. stabilizācijas plānam netic – arī es nē. Un es, droši vien kā daudzi, esmu zaudējis ilūzijas par to, ka Godmanis varbūt neveikli, tomēr godīgi darbojas Latvijas labad. Skumji! Vēl jau arī nav publiski atšķetināti slepus vērptie diegi ap Parex (bet mūsu nauda gan izlietota tieši un atklāti), pa starpu palēkājuši daži klauni (starptautiskā vidē: ak, kāds gods mums!), tomēr nenovēršami pienācis laiks raudzīties nākotnē. Ziemassvētki! Vismaz uz kādu brīdi padzīt no atmiņas nodzisušās, pašapmierinātās sejas! Piedot es viņām netaisos, bet just līdz to dvēseles tukšumam jau vajadzētu un arī varētu gan. Bet pēc svētkiem (un varbūt jau pirms tiem) šiem nemākuļiem (es runāju par māku aizstāvēt nevis savas, bet gan tautas intereses) jādod skaidra ziņa par divām lietām. Pirmkārt, aizņemtā nauda  nedrīkst nonākt šīs valdības rīcībā un pārvaldīšanā. Parādu slogu neesam uzņēmušies „pašu zēnu” banku kontu papildināšanai, bet gan tautsaimniecības atdzīvināšanai. Otrkārt, lai cik novilcināta ir reģionālā reforma, to krīzes apstākļos nedrīkst realizēt. Cik tā maksās? Kas to realizēs? Vai tā pietiekoši drūmajā situācijā neienesīs jaunus sarežģījumus lauku un mazpilsētu ļaudīm? Un galvenais - vai tā nav iecerēta kā spēles laukuma izkārtojums pašvaldību vēlēšanām „pašu zēnu” vajadzībām? Ievēlēsim pašvaldības un tad atgriezīsimies..Viss ap mums kļuvis netradicionāls – gan valdītāju klaji demonstrētā ignorance un demagoģija, gan iespējamie līdzekļi viņu patriekšanai. Laiks rādīs, ko izvēlēsies Latvijas tauta, lai neļautu sevi iedzīt neatgriezeniskā tumsā.