Gruziju no rietumiem uz austrumiem šķērso ceļš. Tā ir valsts galvenā transporta artērija, pa kuru tiek nodrošināts viss dzīvei nepieciešamais. Šo ceļu joprojām ir bloķējusi Krievijas armija un tas nedarbojas. Kravas Gruziju var sasniegt vienīgi no gaisa vai pa otrās kategorijas ceļiem caur Armēniju vai caur Azerbaidžānu no Turcijas. Visas amatpersonas, ar kurām šeit tiekamies, uzsver šī ceļa kritisko nozīmi un lūdz, lai starptautiskā sabiedrība izdara uz Krieviju spiedienu ne tikai vārdos, bet arī ar ekonomiskas ietekmēšanas līdzekļiem. Pēc parlamenta deputātu teiktā, miljona pilsētā Tbilisi pārtikas un citu nepieciešamo preču rezervju atlicis nepilnām divām nedēļām. Gruzija tiešām atrodas humanitāras katastrofas priekšvakarā!
Galvenā maģistrāle ir nepieciešama efektīvai humanitārajai palīdzībai ne tikai Tbilisi. Tiem bēgļiem, kuri atrodas Gruzijas galvaspilsētā, vismaz pārtika ir nodrošināta, taču humanitārā palīdzība nepieciešama arī kara izpostītajos kalnu ciematos. Tajos pašlaik atrodas galvenokārt veci, slimi ļaudis, kuri nespēja aizbēgt un tagad ir atstāti bez palīdzības. Pietiekamas informācijas par to, kāds ir patiesais stāvoklis kara darbības zonā un postījumu apmēri tajā Gruzijas daļā, kur vēl arvien atrodas krievu karaspēks, nav. Tas traucē plānot humanitārās palīdzības apjomus un operācijas, lai varētu sākt palīdzību tiklīdz karaspēks aizies.
Arī pēc tam, kad krievu karaspēks atstās okupētās teritorijas, paies labs laiks, pirms tur varēs atgriezties iedzīvotāji. Atmīnētājiem būs jāpārliecinās, vai karaspēks aizejot nav atstājis mīnas un citu bīstamu bruņojumu. Kādiem 40 tūkstošiem bēgļu nebūs kur atgriezties. Tie ir gruzīni – etniskās tīrīšanas upuri no Dienvidosetijas, tās pierobežas un Kodori ielejas. Etniskā naida dēļ viņi ir bijuši spiesti atstāt konflikta zonu.
Tas ir jau otrais etniskās tīrīšanas vilnis, ko piedzīvo Gruzija kopš savas neatkarības pasludināšanas. Gruzijas tiesībsargs Subari un cilvēktiesību organizāciju pārstāvji stāsta, ka viņi sākuši Krievijas karaspēka noziegumu un pārkāpumu dokumentāciju. Ir liecības par spīdzināšanu, izvarošanu un marodierismu. Nevalstiskās organizācijas šīs apsūdzības gatavo iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā.
Krievija kārtējo reizi paziņojusi, ka tā sāk sava karaspēka izvešanu. Kaut kāda kustība ir sākusies, tomēr neviens īsti netic, ka viņi tiešām aizies. Parlamentā mums teica, ka krievi informējuši: karaspēku atvilks tikai līdz 1994. gada vienošanās robežām, nevis līdz 1999. gada līguma robežām, kas atbilst stāvoklim pirms 8.augusta. Tas nozīmē, ka vairāk nekā desmit Gruzijas ciemu paliks krievu karaspēka kontrolētajā teritorijā. Tāpēc jautājums par starptautisko spēku klātbūtni konflikta zonā ir neatliekami svarīgs. Tāpat jautājums par rietumu–austrumu maģistrāles atbloķēšanu. Tie konflikta zonā pašlaik ir divi svarīgākie jautājumi, lai pēc karaspēka izvešanas valstī sāktu atjaunot normālu dzīvi.
Šodien izbraucam uz Gori.