Lielisks piemērs šajā jautājumā ir privatizācijas process un tā gala rezultāts. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas valstij piederēja ražošanas uzņēmumi, nekustamie īpašumi, transporta un enerģētikas uzņēmumi, kā arī citas vērtības, ko ar savu darbu bija radījuši Latvijas iedzīvotāji. Šodien visi šie uzņēmumi ir privatizēti - izņemot Latvenergo, ko tauta nosargāja, un Lattelecom, kam privatizācija vēl priekšā. Un kur ir palikuši no šīs privatizācijas iegūtie finanšu līdzekļi?
Šodien mēs skaidri varam redzēt, ka privatizētājiem nepietika ar nelikumībām, kas tika veiktas privatizācijas procesā. Kā gan citādi var skaidrot to, ka liela daļa Latvijas uzņēmumu tika pārdoti par smieklīgām cenām un vēlāk arī bankrotēja? Līdz ar to tieši labējie bijuši tie, kas mūsu rūpniecību un citas valstiskas vērtības pārdalīja… Un kas notika ar tiem niecīgajiem finanšu līdzekļiem, kas tomēr ienāca valsts budžetā? Vai tie arī netika kādam par labu pārdalīti?
Jau vairāk kā desmit gadus labējās partijas ir nodarbojušās ar šo pārdali. Diemžēl rezultāts tam ir tikai fakts, ka liela sabiedrības daļa šodien dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa. Vien neliela daļa ir ieguvusi no šīs pārdales un šodien skaita miljonus savos bankas kontos, nevis pārdesmit latus kā lielākā iedzīvotāju daļa. Pārdale mūsu valstī ir izveidojusi lielkapitālistus, kuru nodokļu slogs ir niecīgs, kuri brauc ar luksusa auto un veido jaunas partijas, kuras būs labākas par citām jaunajām partijām…
Šodienas sociāldemokrātija ir izaugusi no tā, kas tika piedāvāts šīs ideoloģijas pirmsākumos. Sociāldemokrāti piedāvā ne vien pārdalīt, bet veidot sabalansētu valsts attīstību, lai starp iedzīvotājiem valdītu līdztiesība un tiesiskums, lai demokrātiskā valstī visiem būtu vienādas demokrātiskās iespējas. Stabila valsts ekonomika ir veidojama valstī, būtisku lomu piešķirot mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam, kuri tad ar saviem nodokļiem veidotu valsts budžeta pamatienākumus. Valsts budžetam ir jābūt tādam, kas mazina sociālo plaisu starp sabiedrības locekļiem, nevis subsidē miljonārus.
Valstī ir jāattīsta rūpniecība, un tā mūsdienās var attīstīties tikai ar zināšanām bagātā sabiedrībā, ko savukārt valsts var iegūt, investējot izglītībā. Lai attīstītos ekonomika, ir ne tikai jāveicina lielo ārvalstu investīciju piesaiste, bet pamatā jāatbalsta tie mazie un vidējie uzņēmēji, kas Latviju sauc par savām mājām un nepametīs mūsu valsti ar savām investīcijām brīdī, kad kādā citā vietā ieguldīt kļūs izdevīgāk. Valstij ir jāsakārto veselības aprūpe, jo tikai veseli sabiedrības locekļi spēs ienest valsts budžetā nodokļus un veseliem cilvēkiem valstij būs mazāk jāmaksā pabalsti. Tie ir tikai pāris soļi, kas jāveic sociāli solidāras sabiedrības veidošanā.
Šādu solidāru un harmonisku sabiedrību sociāldemokrāti ir radījuši tepat kaimiņos Zviedrijā un Somijā, kā arī citās valstīs. Tāpat kā labējās partijas, sociāldemokrāti ir veikuši valsts budžeta pārdali, bet darījuši to tā, lai attīstītu sabiedrību, kas spēj dot augstu pievienoto vērtību un nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi ikvienam sabiedrības loceklim.