Vēstījums cilvēkiem, kuriem vēl interesē fakti
Politizētais ārprāts daudzu gadu garumā ap mūsu ģimenes Jūrmalas īpašuma priedēm nu ir beidzies. Joprojām nebeidzu brīnīties par meliem, ko tiražē cilvēki un mediji. Ne vienmēr man bijis laiks un iespēja tos atspēkot.
Vienlaikus nepārmetu tiem, kas meliem tic, jo ticēt ir vieglāk nekā pārbaudīt. Īpaši tad, ja manipulētāji nostata skaistu, neaizsargātu koku pretim politiķim Šleseram.
Un tomēr pēdējo dienu laikā esmu saņēmis daudz jautājumu: „Vai tiešām simtgadīga meža iznīcināšana ir Šlesera plāns? Paskaidrojiet!”
Jums, kas vēlas uzzināt arī manu viedokli, lūk, fakti!
Vai tiešām plaši apspriestais zemes gabals Jūrmalā ir neskarta dabas pamatne?
Nē. Tas bija padomju laika kempings ar apmēram 40 graustu atliekām, ar sabrukušu ēdnīcu un izdemolētām āra tualetēm.
Vai es šo zemes gabalu esmu privatizējis?
Nē. Es to iegādājos no privātpersonas, Vācijas pilsoņa, 1999. gadā par aptuveni miljonu ASV dolāru – par savu tolaik biznesā nopelnīto naudu.
Vai to iegādājos ar kādiem īpašiem noteikumiem, piemēram, saglabāt kempinga vai bērnu nometnes funkciju?
Nē. Iegādājos kā zemi ģimenes saimniecības būvēšanai.
Cik varējām, teritoriju tolaik sakopām, iztīrījām, salabojām kempinga mājiņas. Pirmos gadus mūsu ģimene pēc savas iniciatīvas un par saviem līdzekļiem teritorijā rīkoja nometnes daudzbērnu ģimeņu bērniem. Nekad to neesmu uzsvēris – līdz brīdim, kad nu esmu spiests atspēkot melus, ka „zeme Šleseram esot pārdota tikai ar noteikumu saglabāt bērnu nometnes funkciju”.
Šobrīd es beidzot vēlos savai ģimenei būvēt māju. Ticiet man – mēs nevēlamies dzīvot izcirtumā. No pirkšanas brīža pagājuši vienpadsmit gadi, veicot rūpīgu plānošanu ar iespējami saudzīgu attieksmi pret ikvienu koku. Māja tiek būvēta precīzi vecā atpūtas kompleksa vietā, līdz ar to ēkas būves dēļ netiks nocirsta neviena nozīmīga priede. Dažas priedes diemžēl nāksies nocirst tikai tādēļ, lai izbūvētu pievedceļu līdz mājai. Turklāt par ikvienu no tām es samaksāšu celma naudu pēc visaugstākās valsts noteiktās likmes. Jau sakoptajā teritorijas daļā ikviens var pārliecināties, ar kādu rūpību tiek saudzēts un kopts ikviens koks.
Visbeidzot – kādēļ par Šlesera īpašuma daļas transformāciju no meža zemes uz apbūves zemi lemj viss Ministru kabinets? Vienkārši tādēļ, ka par pilnīgi ikvienu meža zemes transformāciju kāpu joslā lemj Ministru kabinets. Šādu kārtību nosaka likums. To lieliski saprata arī finanšu ministrs E. Repše, kas, nevarēdams balsot pilnīgi pretēji savas partijas uzstādījumam, balsojumā tomēr atturējās.
To var nezināt politikā neiesaistīts cilvēks, bet to lieliski zināja gan mani politiskie oponenti, gan Jūrmalas Aizsardzības biedrība. Un tas joprojām nekavēja viņus melot par „īpašu attieksmi no valdības”.
Godātā Jūrmalas Aizsardzības biedrība! Pērnvasar līdz ar citām NVO un žurnālistiem es uzņēmu jūsu pārstāvjus savā īpašumā un iepazīstināju ar situāciju. Jūs, Jūrmalas Aizsardzības biedrības pārstāvji, piekrītoši mājāt ar galvām un atzināt, ka projekts ir maksimāli saudzējošs videi un kokiem. Vairāki citi pārstāvji no toreiz klātesošajām NVO tagad man izsaka savu neizpratni par jūsu pēdējo dienu aktivitātēm. Esiet konsekventi un skaidri pasakiet, ka pikets ir pret Šleseru, nevis pret priežu izciršanu!
Es esmu gandarīts, ka spēju dot ieguldījumu kaut nelielas Jūrmalas daļas sakopšanā, darbu celtniekiem, kā arī nodokļu ieņēmumus Jūrmalas un Latvijas budžetā. Jūrmala ir skaista pilsēta, un es to tādu vēlos redzēt vienmēr.
Patiesā cieņā
Ainārs Šlesers