Tas ir jauki, bet tomēr nevaru atturēties nejautājis, kāpēc pasākuma nosaukumā un tomēr arī pasākumā kā tādā tika iekļauts jēdziens "pret integrāciju". Konferencē piedalījās arī organizācijas No Pride aktīvisti, kuri tieši iebilst pret sabiedrības integrāciju. Pats īpašo uzdevumu ministrs Oskars Kastēns jau sen ir murmulējis par to, ka jautājumā par seksuālām minoritātēm viņš vispirms vēlas uzklausīt visas iespējamās puses un tikai tad par kaut ko spriest. No tā laikam izriet, ka gadījumā, ja Latvijā atkal uzliesmotu antisemītisms un uzbrukumi pret sinagogām, tad O. Kastēnam pirms kaut ko spriest būtu jāatrod ja ne gluži Hitlers, jo viņš ir beigts, bet tuvākais līdzinieks gan. Arī tad varētu uzklausīt visas domas par un "pret".
Nabaga īpašo uzdevumu ministru protams var saprast. Brīdī, kad viņš pārstāja būt par Latvijas Televīzijas korespondentu Briselē un kļuva par Aināra Šlesera politbiznesa projektu "Latvijas Pirmā partija" dalībnieku, viņš bija spiests smadzenes ielikt trastā, tāpat kā to kādreiz ar savu vekseli darīja Andris Šķēle. Citādi nav izskaidrojama O. Kastēna (un, ja kas, viņa politiskās kustības biedrenes un kādreizējās integrācijas lietu kūrētājas Kārinas Pētersones) minstināšanās par elementārām cilvēka tiesībām un pārliecība, ka sarunā uz vienlīdzīgiem principiem jāpiedalās nevien tiem, kuru tiesības tiek ignorētas, bet arī tiem, kuri visaktīvāk cenšas tās iznīdēt.
Un nav jau brīnums. O. Kastēna vēl viens partijas biedrs ir bēdīgi slavenais Jānis Šmits, kuru Saeima ielika par Cilvēktiesību komisijas vadītāju par spīti jebkuram veselam saprātam. J. Šmits sekretariāta konferencē cita starpā paziņoja, ka nav jēgas spriest par veidu, kā Latvijā samazināt "naida runu." "Es jums kā likumdevējs pasaku, ka mums šajā jomā viss ir kārtībā," tā apgalvojis deputāts. Nu, tad laikam jāsecina, ka viņam ir klapes uz acīm un uz ausīm. Nav nekad paskatījies Delfu komentāros? Nav pamanījis, ka tumšādaini cilvēki Latvijā nepārtraukti runā par to, ka uz ielas pret viņiem tiek vērsti šņācieni un rupji kliedzieni, nemaz nerunājot par to, ka "integrētāji" reizēm viņiem rupji sadod pa zobiem? Ja kas, nav apjēdzis nesen iznākušo Mozaikas pētījumu par homofobisku runāšanu pat Saeimas deputātu starpā? Protams, ja cilvēka tiesības tiek reducētas uz jēdzienu "mani apspiež tāpēc, ka citi iebilst pret to, ko es saku", kā to dara J. Šmits, tad var neuztraukties par rasismu, antisemītismu un homofobiju un spriest, ka "viss ir kārtībā." Te atkal jākonstatē veselā saprāta absolūtākais trūkums. Āži par cilvēka tiesību dārzniekiem. Tāds nu ir kārtējais pierādījums tam, ka likumdevēja līmenī mūsēja nudien ir banānu republika.