Jau zināms,
ka par saviem galvenajiem uzdevumiem ES prezidentūras laikā Zviedrija
izvēlējusies ekonomiku, nodarbinātību un klimata jautājumus. Savā
darba programmā prezidentūra pauž pārliecību, ka ES spēkos ir
ne vien iziet no krīzes, bet arī palielināt savu stratēģisko lomu
pasaules politikā un ekonomikā. Zviedrija uzsver saskaņotas un kopīgas
rīcības nozīmi cīņā pret ekonomiskās krīzes padziļināšanos
un bezdarba pieaugumu. Tas ir īpaši jāievēro Latvijai, jo mūsu
valdība, aizraujoties ar budžeta izdevumu griešanu, šķiet, pilnīgi
aizmirsusi, ka jārada arī ieņēmumi. Kā to krīzes laikā izdarīt,
visai skaidri tika pateikts Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plānā,
ko Eiropas Parlaments skatīja jau pirms krietna laika. Tika norādīts,
ka jāatjauno kreditēšana, dažām nozarēm jāsamazina nodokļi,
jāveicina maksātspējīgais pieprasījums, saudzējot cilvēkus ar
maziem ienākumiem utt. Tomēr mūsu valdība pagaidām rīkojusies
tieši pretēji. Pat birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai,
kurus varētu likvidēt ar pāris "spalvas vilcieniem", turpina
glabāt kā ģimenes dārglietas.
Attiecībā
uz klimata izmaiņām, jaunā ES prezidentvalsts par nozīmīgu
uzskata iesāktā darba turpināšanu cīņā pret globālās
sasilšanas pastiprināšanos un tās izraisītajām sekām. Par galveno
uzdevumu šai jomā atzīts panākt jaunu starptautisku vienošanos
klimata izmaiņu konferencē šī gada decembrī, ANO klimata jautājumiem
veltītajā konferencē Kopenhāgenā.
Saistībā
ar migrācijas jautājumiem, Zviedrijas prezidentūra iestājas par
kopīgas ES patvēruma sistēmas izveidi, veidotas uz caurspīdīguma
un juridiskas drošības principiem. Kā svarīga minēta arī vienotu
regulu izveide par imigrantu pārvietošanu, lai palīdzētu tiem, kam
nepieciešama ES aizsardzība. Zviedrijas valdība atzīst, ka līdz
ar Eiropas novecošanos un par spīti bezdarba līmenim, ES ilgtermiņā
esot nepieciešams imigrantu-viesstrādnieku pieplūdums. Stokholmas
programmai tādējādi paredzēts noteikt kritērijus, pēc kuriem paaugstināt
viesstrādnieku ieplūšanu ES. Globālā pieeja migrācijai tiek uzskatīta
par svarīgu instrumentu pozitīvas saiknes veidošanai starp migrāciju
un ekonomisko attīstību. Šāda pieeja, pēc Zviedrijas uzskatiem,
esot lielisks veids, kā uzlabot un stiprināt ES attiecības ar citām
valstīm.
Atgādināšu,
ka nesen izstrādātā ES "zilo karšu" sistēma paredz darba
tiesības kādā no ES dalībvalstīm augsti izglītotiem profesionāļiem
no trešās pasaules valstīm. Atšķirībā no Zviedrijas piedāvātās
viesstrādnieku piesaistīšanas politikas, kas balstās uz centieniem
risināt Eiropas novecošanās problēmas, "zilo karšu" sistēmas
mērķis ir ierobežot imigrantu skaitu, koncentrējoties uz profesionāļiem,
kas var sniegt reālu ieguldījumu Eiropas ekonomikas un zinātnes izaugsmē.
Tā turklāt ļauj katrai dalībvalstij izvēlēties, cik un vai vispār
šādu zilo karšu tā ir gatava izsniegt attiecīgā gada laikā.
Ja Latvija
atbalstītu robežu atvēršanu jaunai imigrantu un viesstrādnieku
plūsmai, mēs riskētu ar vēl vienu imigrācijas vilni un no tā izrietošajām
politiskajām un sociālajām sekām, spriedzi un reformu nepieciešamību,
kādas šobrīd piedzīvo tādas līdz šim populāras iebraucēju mērķa
valstis kā Francija, Lielbritānija un Vācija. Latvijā jau esam piedzīvojuši
PSRS laiku nesto milzīgo iebraucēju pieplūdumu, kas joprojām atstājis
neatrisinātus jautājumus. Jaunu imigrācijas vilni Latvija noteikti
nevar atļauties. Savu nostāju šajā jautājumā Latvijai turpmāko
pārrunu laikā jāpauž skaidri un stingri.
Pozitīvā
ziņā Latvijai nozīmīgi ir Zviedrijas izvirzītie mērķi attiecībā
uz Baltijas jūras stratēģiju, kam atvēlēta īpaša loma jaunajā
prezidentūras darba kārtībā. Zviedrijas valsts ES lietu ministre
Sesīlija Malmstrēma uzrunā Eiropas Komisijā 10. jūnijā atklāja,
ka Zviedrijas prezidentūras mērķis būs panākt Baltijas jūras stratēģijas
oficiālu pieņemšanu Eiropas Padomes sanāksmē šī gada oktobrī.
Baltijas jūras stratēģija ir projekts, kas veidots sadarbojoties visām reģiona valstīm, lai veicinātu reģiona izaugsmi un ekonomiskās vienlīdzības nostiprināšanos, risinātu Baltijas jūras ekoloģiskās problēmas, kā arī palielinātu reģiona drošību un konkurētspēju globālajā tirgū. Tās balstās uz sekojošiem pīlāriem:
- noturīgu reģiona izaugsmi un paaugstinātu labklājības līmeni,
- uzlabotu drošību reģiona valstu pilsoņiem, pastiprinot policijas sadarbību, jūras novērošanu un militāro sadarbību.
Kopš
Baltijas jūras valstu savstarpējās sadarbības uzlabošanās, satiksme
jūrā palielinājusies, ik brīdi sasniedzot vismaz 2000 kuģu klātbūtni.
Jo īpaši tādēļ jāatzīmē Zviedrijas prezidentūras mērķi ar
oficiālu ES programmu nostiprināt šo sadarbību, kas nestu ievērojamu
līdzekļu ieguldījumu reģiona attīstībā, sākot ar tādām kopīgām
prioritātēm kā transports un infrastruktūra.
Līdzās pozitīvajai
attīstībai, arvien lielākas bažas rada Baltijas jūras ekoloģiskais
stāvoklis. Baltijas jūra ir lielākā iekšējā jūra ES un tā ir
ļoti jūtīga - sarūk par ekoloģiski tīrām atzīto peldvietu skaits
Baltijas jūrā, pieaug aļģu platība un piesārņojums, iznīcinot
vēl palikušās dzīvības formas agrāk tik bagātīgajā jūrā.
Zviedrijas, Latvijas un pārējo Baltijas jūras stratēģijas dalībvalstu
mērķis tādēļ ir koordinēti cīnīties pret šīm negatīvajām
tendencēm, sākot ar, piemēram, no Krievijas un Polijas ieplūstošā
lauksaimnieciskā piesārņojuma samazināšanu.
Paredzēts
ir arī paaugstināt Baltijas jūras reģiona konkurētspēju un izaugsmi,
panākot labāku iekšējā tirgus darbību, pastiprinot sadarbību
novatorisma un pētniecības jomā. Paredzēts veicināt akadēmiskās
vides un zinātnes centru sadarbību un zināšanu apmaiņu, kā arī
sadarbību inovāciju jomā un biznesā, jo īpaši MVU līmenī, kuru
apjoms un līdzekļi neļauj tiem ieņemt plašāku ekonomiskās darbības
zonu. Galvenais, lai minētais nepaliktu tikai labu vēlējumu līmenī.