A.Nelsons atbrauca uz Latviju ar svešu orķestri, bet koncerta noslēgumā izvēlējās spēlēt ar svešiniekiem laviešu mūziku - Jāņa Mediņa Āriju (un kā viņs to darīja! Paceļot lielisko skaņdarbu pāri parastajai gaudu un skumju noskaņai, piešķirot Ārijai plašumu, vērienīgumu!). Negribot bija jādomā par pašmāju attieksmi pret latviešu mūziku, it īpaši pavisam nesenajos valsts svētkos, svētku koncertos. Vai nebūtu laiks dažām pārdomām? Vai nezaudējam pašcieņu arī šajā mūzikas novadā?