Plānu nevar izveidot viens cilvēks, te intensīvi jādarbojas visiem, kuri pārredz Latvijas situāciju un var dot lietišķus, profesionālus padomus. Tas tā kā būtu elementāri. Jāstrādā dienu un nakti! Bet tā vietā Saeima demonstrē elpu aizraujošu, prātam neaptveramu bezatbildību, aizejot atvaļinājumā līdz 21. augustam. Tas ir pašapmierinātības kalngals un pliķis visiem tiem, uz kuru pleciem novelta saīsinājumu nasta. Varētu jau ironizēt par to, ka šī Saeimas sasaukuma tautas kalpi acīmredzot saprot, ka neko jēdzīgu viņi pateikt nevar. Bet, veidojot plānu ārkārtas situācijā, valdībai varētu rasties vajadzība šo to mainīt likumdošanā, un tur diemžēl bez šīs balsošanas mašīnas iztikt nevar. Kā to visu saprast, kā salikt kaut cik jēdzīgā bildē? Neko nedarīsim, gulēsim un gaidīsim brīnumus, kā to jau darījām pirms pašvaldību vēlēšanām?Tas par paģirām. Kā ar cerību?Jāņi pat visskeptiskākajā sirdī iekustināja kopības stīgu, kas ir Jāņu dziesmu un parašu pamatā. Katrs pa savam, bet tomēr visi kopā ap latvisko Jāņu garu. Bija spilgti uzzibsnījumi, negaidīti iepriecinājumi it visur Latvijā. Piemēram, Siguldas Līgo vakarā. Zināmi, jau pazīstami ļaudis parādījās visnegaidītākajās lomās radoši, līksmi. Atslēgas vārds – radoši! Un radošs gars ir cerība.Un tad vēl Silmaču fenomens. Tā patiešām bija gluži ģeniāla ideja padarīt izrādi par notikumu visas Latvijas mērogā, jo Skroderdienas ir latviskuma kvintesence, kas aizrauj pat tad, ja zini no galvas katru vārdu. Šimbrīžam Blaumaņa gars bija vajadzīgs vairāk, kā jebkad. Atnāca, bija, pacilāja, vienoja. Vēl arī bija izdevība sastapties ar latviešu mākslinieces Daces Lielās gleznām viņas izstādē. Apbrīnojamā mērķtiecībā un meistarībā izkārtoti neskaitāmie otas pieskārieni audeklam. Tie veidojuši ainavas, kas ļauj sajust gleznotā dziļāko būtību. Tā ir sava veida buršana. Protams, var redzēt pasauli citām acīm un gleznot to citādi, bet izstāde – viena no sastāvdaļām galerijas Daugava izstāžu ķēdē – no jauna ļāva sajust latviešu glezniecības spēku un garīgo sakņojumu. Nē, latviskais gars patiešām nav nomācams. Tas izpaužas tūkstoš veidos, tas atradīs izeju, padzīs nemākuļus, uzvilks pie kāķa tautas labuma rausējus, liks tiem maksāt par nodarīto postu. Pēc Jāņiem es ticu Latvijai vairāk kā jebkad. Neveiksmīgos gadus un uzpūtīgos kampējus nāksies norakstīt, bet tauta izdzīvos cauri tagadējiem pārbaudījumiem, liks Latvijai atkal uzplaukt. Tā nav cerība, tā ir pārliecība.
Pēcjāņi. Paģiras? Cerības?
Jau pirms Jāņiem bija acīmredzams, ka nav valdībai plāna, kā tikt ārā no bedres. Savu situāciju esam „stabilizējuši” – saīsinājuši budžetu, tādēļ aizdevuma daļu varbūt dabūsim, bet šī nauda nav ekonomisko pamatproblēmu risinājums. Esam droši vien ieguvuši pāris mēnešus garu atelpu, bet ekonomikas atveseļošanas plāna nav arī pēc Jāņiem, kaut gan ideju netrūkst.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.