Varbūt diskusijas vērts vienīgi ir jautājums – Aksenoku par koncertzāli „nometa”. Vai Zatleram par bibliotēku nedraud tas pats? Tomēr šis jautājums vēl prasa papildus pētījumus. Taču pirmos iespaidus pēc _Domburšova_ par tiesu sistēmas nedienām gan gribu uzrakstīt. Cik labi būtu, ja mēs spētu noticēt viena no raidījuma dalībniekiem teiktajam, ka publicētās telefonsarunas ir vien tikai desmit gadus vecs „foto”, un ka šodien „bilde” ir pavisam citāda un tādas lietas gan vairs nenotiek. Diemžēl pēc tiesnešu un advokātu reakcijas uz skandālu izskatās, ka šodiena daudz neatšķiras no aprakstītā un cilvēka tiesības un cerības uz taisnu tiesu, jebšu ticība, ka tiesnesis ir godīgs cilvēks un tiesas spriedumu nesaskaņos ar pretējās puses advokātu, ir atkarīga tikai no paša procesa dalībnieka optimisma pakāpes. Tiešām izskatās, ka Lato Lapsas vērojums ir pareizs – „bandai” nav nekāda uztraukuma. Šim skandālam nekas nesekos. Vienīgie cietēji būs mobilo telefonu operatori, jo advokāti, tiesneši, droši vien arī politiķi nu vairs atļausies tikai norunāt, ka „pieskries” viens pie otra uz 10 minūtēm, bet par „lietu” pa telefonu vairs nerunās nemaz. Kā redzējām no TV pārraides, daudzkārt interesantāk advokātiem ir prātot par cilvēka privātās dzīves aizskāruma nepieļaujamību, kad sarunas, kurās tiesneša un advokāta starpā tiek izplānots noziedzīgs nodarījums, tiek publiskotas, nevis par to ārprātu, ka gribot negribot jāatceras Veidenbauma rindas: „Par tiesnešiem cienīti blēži sēž...” Ja kādu patiesi uztrauc fakts, ka privātpersona var nesodīti ierakstīt telefonsarunas, gandrīz 10 gadus glabāt, varbūt izmantot tās iesaistīto korumpēto tiesnešu šantāžai, varbūt ne, un beidzot nopludināt žurnālistiem, tad gribu atgādināt kādu no šī gada Dombura raidījumiem, kurā Juta Strīķe sacīja, ka kādā kratīšanā atrasta mobilo sakaru noklausīšanās iekārta, ko diemžēl likums neatļauj izņemt, jo tās iegāde ir likumīga. Nelikumīga ir tikai iekārtas pieslēgšana strāvas avotam, proti, darbināšana. Jautājums mūsu likumdevējiem no valdošās koalīcijas – cik lielam idiotam ir jābūt, lai par daudziem nezinu pat – desmitiem vai simtiem tūkstošu – iegādātos iekārtu, lai to nelietotu? Kāpēc šī nejēdzība likumdošanā nav novērsta? Un vēl viens – varbūt vissatraucošākais jautājums. Viena no grāmatas „varonēm” nesen tika virzīta nopietnam paaugstinājumam tiesneses karjerā. Droši vien viņas izvirzītāji dievosies, ka neko tādu nav zinājuši. Taču tas realitātes velniņš, kas mūsos katrā sēž, taču saka, ka viduvējas kvalifikācijas un apšaubāmas reputācijas tiesnesi virzīja uz augšu karjerā nevis tāpēc, ka nezināja – nē tieši tāpēc, ka lieliski zināja par viņas korporatīvajām saitēm. Tā ir tā lielākā mūsu valsts nelaime, ka „banda” joprojām „kārto lietas”.
Prognoze: mobilo sakaru operatoru akciju cenu kritums
Vispirms gribu atvainoties visiem V-Dienas lasītājiem, kas laiku pa laikam ielūkojas manā blogā, par ilgo klusēšanu. Taču paiet kāds laika sprīdis, kad saproti, ka pēc tik ilga klusuma par niekiem tā kā īsti neklājas rakstīt, bet vasaras tveicē mūsu zemītē arī it kā nekas tāds ārkārtējs nenotiek. Kalvīša valdības kosmētiskais remonts, jebšu Stroda un varbūt vēl kāda bēdu brāļa padzīšana, atlikta uz rudeni, gada inflācija divciparu skaitli arī, premjeram par atvieglojumu, sasniegs tikai augustā, nevis jau jūlijā, un par Demakovas kundzes žēlabām, ka ne tikai Rīgas mērs Aksenoks, bet arī Valsts prezidents Zatlers ir tāds pats nekompetents, manipulējams, bezatbildīgs populists, turklāt kā var secināt ar promaskavisku orientāciju, kas šķiet mierīgi varētu aplaudēt koncertā starp simfonijas daļām, it kā nebūtu vērts rakstīt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.