Labrīt, V-Dienas lasītāji! Vakar zvilnēju klubkrēslā, dzēru gardu vīnu un skatījos, ko piedāvā televīzija. Noskatījos ziņas par nabaga Gulbi, kurš, izrādās, tomēr neprata ne lidot, ne peldēt, papriecājos par to, ka visā milzīgajā varzā, kura nupat ir uzklupusi Latvijai uz kakla, tomēr ir tāds Ivars Godmanis, kurš pirms atvērt muti kādu brīdi padomā, ko tad teiks. Un tad sāku skatīties Dainas Jāņkalnes raidījumu "Abi/Labi", kurā trīs baltādaini ļaudis diskutēja, kāda Latvijā var būt dzīve tiem, kuri nav baltādaini. Vispirms noskatījāmies sižetu par meiteni latvieti, viņas vīru, Āfrikas izcelsmes londonieti, un viņu mazajiem bērniem. Pēc tam D. Jāņkalne, attiecību speciāliste Dace Rukšāne un mūziķis Vivuds Medenis pārrunāja redzēto. Diskusija sākās daudzsološi, D. Jāņkalne pauda sašutumu par rasisma izpausmēm publiskajā telpā. Taču tad nāca brīdis, kas kārtējo reizi lika žoklim atkārties. Par nēģeriem, tā mums paskaidroja raidījuma vadītāja, attiecīgos ļaudis jau kādus piecus gadus Latvijā nedrīkst saukt, jo Amerikā (!) tā nedarot. Tad nu rodas jautājums -- kā viņus saukt citādi? Saslējās V. Medenis. Sauksim viņus par mulatiem! Tas ir labs, latvisks vārds, kurš turklāt esot atrodams dainās! Raidījuma vadītāja vēl piebilda, ka tas esot jautājums, par kuru būšot jādiskutē valodniekiem un lingvistiem. Acīmredzot nedz D. Jāņkalnei, nedz arī kādam citam neienāca prātā, ka šis ir jautājums, par kuru varbūt kaut kas sakāms, piemēram, varētu būt tam pašam Āfrikas izcelsmes londonietim. Šķiet visa raidījuma garumā vārds "tumšādains" (krietni labāks variants par "nēģeris", kur nu vēl "mulats") neizskanēja ne reizi.
Uzreiz gribu teikt, ka, manuprat, Daina Jāņkalne un Vivuds Medenis diez vai patiesībā ir rasisti. Taču tajā pašā laikā varu apgalvot bez mazākām šaubām, ka viņu saruna Latvijas tumšādainajiem cilvēkiem bija ārkārtīgi aizvainojoša. Mulats? Mulats???? Kas cilvēkam tajā brīdī bija galvā? Kas, ja kas, bija galvā režisorei, kura ļāva šim tekstam izskanēt ēterā?? Nāca prātā cits nesen redzēts raidījums "Viss notiek", kurā Ilmārs Latkovskis un Ansis Bogustovs šķobīdamies un rīstīdamies apsprieda, cik briesmīgi tas būtu, ja meita piepeši izdomātu apprecēties ar ķīnieti. Un padomāju toreiz to pašu, ko padomāju skatoties "Abi/Labi" -- civilizētā sabiedrībā tik ārprātīgi muļķīgas lietas ļaudis nedomā, un tie, kuri to nesaprot, pamatoti tiek marginalizēti. Bet ceļā uz civilizētu sabiedrību ļaudis vismaz iemācās šādus idiotismus nepaust televīzijā, lai citi viņus nenoturētu par bauriem ... vai arī par rasistiem. Kur patlaban atrodas Latvija?
***
Baidos, ka visnotaļ tālu no civilizētas sabiedrības. Situācijā ar Edgaru Gulbi rodas tādi jautājumi, uz kuriem godīgi sakot es atbildes nevēlos zināt, jo vienalga, kāda izrādīsies pareizā atbilde, sanāks vai nu tā, ka kopā ar E. Gulbi mašīnā esošie likuma sargi bija elpu aizraujoši nekompetenti, un tam es neticu, vai arī notikušajā ir meklējama kaut kāda sazvērestība. Bezpalīdzīgo galvas šūpošanu manī veicina valsts galvenā "stabilitātes" garanta piepešais atzinums, ka viņš jau ilgāku laiku ir skatījies, kā čekisti, specnazisti, Valsts prezidenta drošības dienesta pārstāvji, un droši vien arī nacisti, mongoļu ordas un ļaunprātīgi citplanētieši Latvijā veido kriminālu bandu, ir zināmi visi noziegumi, ir zināmas visas personas ... bet kaut kā vēl nav sanācis nevienu, piemēram, arestēt. Valdošās bandas plosīšanās patlaban jau sāk kļūt bīstama. Līdz augstākai pakāpei politizētā un ar ģenerālprokuroru izpušķotā Alekseja Loskutova "vērtēšanas" komisija tika izveidota bez likumīgas bāzes, tas ir viens, bet acīmredzot tā vērtēs visu ko pēc kārtas, vienīgi ne to, ko labu KNAB A. Loskutova vadībā ir izdarījusi. Ētikas etalons Jaundžeikars jau paguvis paziņot, ka viņš, lūk, balsošot par Loskutova atbrīvošanu no darba. Jo KNAB labie darbi, lūk, ir bīstami gandrīz visām valdošajā koalīcijā ietilpstošajām partijām, šķiet, vien tēvzemiešiem ne (grib kāds izlasīt reti prātīgus politiķu vārdus, šodien Dienā ir intervija ar Vairu Vīķi-Freibergu, un Atkarīgajā ir intervija ar Guntaru Krastu -- bet vai, cik žēl, nedz viens, nedz otrs Latvijas politikā vairs nepiedalās). Un valdošās bandas izmisīgā panika nu ir novedusi mūs pie tā, ka likums tai vairs nav ne pat minimāls šķērslis, cenšoties atbrīvoties no pāri darītāja. Vajag atstādināt Loskutovu par spīti tam, ka likumā ir melns uz balta rakstīts, ka tā nevar? Davai! Likumā neparedzētu komisiju, kurā bez ģenerālprokurora darbojas tikai un vienīgi valdošās kliķes pārstāvji, vajag? Davai. Drošības labad izveidot vēl pāris likumā neparedzētu komisiju? Davai. Sabaidīt visu sabiedrību ar marodējošu noziedznieku bandām, bet nelikt uz galda pat minimālus pierādījumus? Davai. Kur ir glābiņš? Nezinu. Viens iespējams glābiņš laikā, kad iekšpolitika Latvijā sāk degt zilām liesmām, dzīvojas pa Ņujorku. Mums pārējiem diemžēl vien atliek baidīties par mūsu Latviju.