Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Redzējums par situāciju veselības aprūpē

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Simona Veide
S
Diemžēl esošā situācija veselības aprūpē, izglītībā un valstī kopumā ir skarba, tomēr likumsakarīga. Jau 2007. gada 11.-22.jūnijā Pasaules Bankas misijas laikā tika sagatavots ziņojums kurā Latvija tika brīdināta par nepieciešamību samazināt izmaksas un veikt reformas, tai skaitā veselības un izglītības nozarēs. Šis ziņojums bija slepens un Latvijas valdība ilgstoši neko būtisku nedarīja situācijas uzlabošanai. Neskatoties uz to, ka jau 2007. gadā cita starpā tika ieteikts iesaldēt slimnīcu un neatliekamās palīdzības budžetu 2006. gada līmenī, īstenot struktūrplānu, samazinot slimnīcu un gultu skaitu slimnīcās, un palielināt veselības aprūpes izmaksu efektivitāti un kvalitāti. Diemžēl tikai pēc tam, kad Latvijai bija jāaizņemas nauda no starptautiskajiem aizdevējiem, 2009. gada sākumā bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis pieteica reformas veselības aprūpē. Viņš solīja publiskot jaunu struktūrplānu līdz 1. jūlijam. Ir jūlija beigas - veselības pārvaldes samazināšana un efektivizēšana līdz šim brīdim nav veikta – ir plāns līdz 1.oktobrim to realizēt, izņemot vienu iestādi līdz 1. septembrim; jaunais struktūrplāns nav publiskots, un ministre Baiba Rozentāle prasa naudu – sākotnēji 87-90 milj.latu, vēlāk – 45milj.latu. Jāpiebilst, ja budžeta grozījumi būtu jau martā, kā bija plānots, kā arī turpināts samazināt izmaksas jau no aprīļa, kā arī veikti pasākumi, kuri atsvērtu samazinātās iespējas stacionārajai palīdzībai (aprūpes slimnīcas, mājas aprūpe, dienas stacionāri), un no otras puses uzlabotu primārās veselības aprūpes kapacitāti - iespējas atrisināt vairāk problēmu primārās veselības aprūpes līmenī (profilakse, hronisko pacientu uzraudzība), lai iedzīvotājiem samazinātos nepieciešamība pēc dārgākas un specializētākas veselības aprūpes, tad budžeta samazinājums šobrīd nebūtu tik sāpīgs. Ņemot vērā pieejamo informāciju, manuprāt, esošā situācija ļoti lielākā mērā ir Veselības ministrijas nekompetentās rīcības un politiskās gribas trūkuma rezultāts, nespējot ilgstoši veikt pārvaldes un strukturālās reformas veselības aprūpē, kā arī pamatot veselības budžeta samazināšanas negatīvās sekas un piedāvāt plānu kā tiks samazinātas izmaksas un palielināta efektivitāte. Kamēr bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis uzstāja uz „sarkanajām līnijām”, nespējot veikt reformas, samazināt nelietderīgās izmaksas un piedāvāt plānu, kurš pārliecinātu valdību un Saeimu, viņā vairs neklausījās. Paldies par iespēju izklāstīt apsvērumus, uz kuriem balstīts izteiktais redzējums!
pedants
p
Domas labas, bet (šai ziņā pievienojos Jurim M.) ne seviški skaidri izklāstītas. Piemēram, kas visā blogā domāts ar vārdu "efektīvs"? Tajās divās vietās, kur ir lietots neveiklais apzīmējums "izmaksu efektīvs", var izlobīt, ka tas ir "rentabls" vai "ekonomiski izdevīgs" (angliski "cost-effective"). Vai citur šis "efektīvs" nozīmē to pašu?
dudū
d
Jau gada sākumā bija skaidrs, ka esam bankrota priekšā, tikai VM neko par to nebija dzirdējusi? Darbojās vecais princips - kamēr ir nauda, jātērē uz velna paraušanu, ja nu kāds noņem... Izdomāja shēmas, kā pēc iespējas vairāk iztērēt un nevienu neinteresēja vai tas ir lietderīgi. VM šo daudzo gadu laikā bija pieraduši, ja Tautas partija prasīs, tad dabūs cik gribēs! Tikai šoreiz šis teātris negāja cauri. Tas, cik nelietderīgi un izšķērdīgi visu šo laiku ir dzīvots, apliecina nejēgā iepirktās dārgās aparatūras (komplektā ar nežēlīgi dārgo apkalpošanu), celtniecības brīnumi un valsts garantētie kredīti, utt. Tas viss saucās - valsts naudas izsaimniekošana!!!!
JurisM
J
Tie uzskaitītie veicamie punkti jau skan labi...tikai tas ir populisms un tukši vārdi... Par 1) punktu...Lai nekavējoties veiktu reformu ir jābūt izstrādātai pašai reforma - ko darīt, kā darīt un kapēc darīt....Vai jūs to esat izdarījusi?`Kur ņemsiet kompetentus un uzticamus cilvēkus reformas izstrādei? Par 2) punktu...Precizējiet, ko jūs saprotat ar "nekavējoties" - dienas , nedēļas, mēnešus? :) Kur ņemsiet transportu un cik tas maksās? Kā noteiksiet uz kurām slimnīcām un kapēc vest pacientus? Kas ir racionāla pieejamība - kā to mēra un nosaka? Laikā, attālumā...? Par 3) punktu...Pārskatīsiet valsts apmaksāto klāstu - kurā virzienā? palielināšanas vai samazināšanas? :) Kas ir neefektīva pirkšana? Par 4) punktu...Jums ir plāns ministriju apvienošanai? Kā, kur, kad, cik ilgā laikā? Kas notiks pārejas periodā? Cik liels būs ieguvums? Cik būs jaunu bezdarbnieku? Pēc kādiem kritērijiem atlaidīsiet cilvēkus? 5) Kā var noteikt medicīnas personāla produktivitāti..pēc kādiem kritērijiem? Kāda medicīnā var būt produktivitāte? Tā taču nau lopkautuve..:) Un kurš to maz spēj izdarīt? 6) Iesaldēsiet dārgos projektus...uz cik ilgu laiku? un ko darīsiet ar to cilvēku, kuram nākošajā dienā būtu jāpārstāda niere? Lai mirst nost? 7) Šis jau ir par tēmu...Jāsaprot cik daudz no slimnīcas budžeta tiek tērēts ēku uzturēšanai un ekspluatācijai un cik dadz tieši medicīnas pakalpojumu sniegšanai...un cik naudas tiek tērēts ārpakalpojumu pirkšanai...un no kādām personām...Jā un jāveic visu slimnīcu telpās esošo privātprakšu revīzija... 8) Ku ņemsiet šos 10%? 9) Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem jāaizsargā jebkurā gadījumā...:)) Tikai..kas ir zemi ienākumi? Un vai šī aizsardzība ir veselības nozares kompetence? :)
veidīt
v
nepinies ciparos un psakties, kur paliek VM nauda. Jāpvieno ar tieslietu ministriju, arī ģ.ā. Vairs nevar pieciest šo medicīnas murgu.Arī veidi.
Ugis Gruntmanis
U
Nevaru piekrist sai analizei. Kopejais finansejums medicinai salidzinot ar 2008 gadu ir ticis samazinats no 575 uz 453milj Ls, jeb par 21%, kas jatzist, liekas atbilstosi si briza ekonomiskai situacijai. Tacu, ka saka amerikani, devil is in a details (velns ir atrodams sikumos), paskatoties uz finansejuma samazinajumu slimnicas, paradas drausmu skats. No 224milj 2008. gada tas samazinats uz 145milj Ls sogad, jeb par 36%. Iespejams, ka ari tas butu bijis kaut kada veida paciesams, ja vien nebutu noticis ta, ka pirmaja pusgada no sis summas jau ir ticis izmaksats 102milj Ls, bet pedejiem 6 menesiem palicis vien 43.5milj Ls, tatad kopejais samazinajums par 61%! Zinot to ka, finansejumu nedrikst samazinat slimnicam, kas aprupe onkologiskos slimniekus, grutnieces un bernus (to samazinajums ir bijis 20% robezas), universitasu slimnicas un regionalas slimnicas ir nostaditas situacija, kad Stradinu universitates slimnicai finansejums samazinats par 70% un Austrumu universitates slimnicai (ko kadreiz pazina ka Gailezera un Linezera slimnicas) par 60% uz otro pusgadu! Sis 60-70% finansu samazinajums slimnicas iznicinas un tas nav pielaujams! Katram no mums ir jasaprot, ka esot ekonomiskas krizes laika jebkura valsti, slimnieku skaits strauji pieaug, tacu ar sadu finansejuma smazinajumu neviens uznemejdarbibas veids nevar pastavet! Lai gan sini bridi, 50% no slimnicu gultam ir tuksas, es ceru ka valsts vaditajiem nav iluzijas, ka ta tas turpinasies rudeni un ziema, zinot ka slimnicu skaits Latvija ir planots samazinat no 59 uz 24 slimnicam, un nauda samazinata ari ambulatorai aprupei.
Liene
L
Turklāt ir vienreiz jābeidz tā stulbošanās ar ģimenes ārstiem, nu kuriem labākie uzreiz sūta pacientu pie speca, jo zina, ka paši to aprūpi nepavilks. Jā, ģimenes ārsti iespējams ir laba lieta Lielbritānijā, kur cilvēki iet pie daktera tiklīdz jūtas slikti, taču mums absolūtais vairums slimību ielaiž. Turklāt vēl ir hroniķi, par kuriem tāpat viss ir skaidrs....Taču pašlaik mums ir sistēma, kas ļauj vēl vairāk samudžināt aprēķinus, kā arī panāk, ka ne viens vien slimnieks atvelkas pie ģimenes ārsta un, ieraudzījis rindā sasēdušos babuļus, velkas prom.
Liene
L
Tikai runa ir par to, ka ir slimības, kuras pat Štokenbergam tā īsti nepavilkt, taču skaitīt cilvēkus tikai pēc tā, cik izmaksā viņa ārstēšana....
Liene
L
Nu jā un ASV izrādās esot izdevīgi pieprasīt invaliditāti, jo tas palīdz nomaksāt ārsta rēķinus. Gribu redzēt to Latvijas invalīdu, kura pensija ļautu kaut ko nomaksāt....
Asprātis
A
Kas tā tāda - Labklājības ministrija? Nosaukums pilnīgi neatbilst Krīzes laikam? Šobrīd tā ir Nelabklājības ministrija ar visām no tā izrietošajām sekām!
Atbalstītājs
A
LM varētu vispār likvidēt, jo tās ieguldījums tautas labklājībā ir ar (-) zīmi. Varētu atstāt 1 nodaļu pie VM. Un arī to tikai pēc funkcionālā audita!!!
draugs
d
malači SCP !
Ilona
I
Pamatā viss ir pareizi, bet ne stacionāri, ne ambulatorās med.palīdzības sniedzēji nav ieinteresēti šādu izvērtējumu veikt, jo tas samazinās viņu iespējas. Pārdomas rada tas, ka speciālistu izbraukumi uz reģioniem izmaksās daudz dārgāk un - vai tur saglabāsies piemērotas telpas un nepieciešamā medicīnisklā aparatūra, lai savas zināšanas un iemaņas pielietotu? Vai nav laiks plašāk ieviest stacionāru speciālistu iespējas diagnosticēt saslimšanas , izmantojot kompjuterizāciju un elektronisko sakaru līdzekļus? B.Rozentāle ir laba speciāliste infektoloģijas nozarē, bet LM galvenos virzienus nosaka padomnieki un tie, kuri cenšas pasrgāt sevi un savus amatus. Vai nav laiks VM "lielos" speciālistus sūtīt uz NVA un to vietā pieņemt cilvēkus, kas pārzina reālo situāciju nozarē kopumā un reģionos, un saskata patreizjās situācijas risinājumus?
Wala
W
dzīvē viss ir itkā vienkārši, tik TP ar to visu ir kaut kādas problēmas. Nespēja vai negribēšana ?!?!?
fotom.
f
Liene vienkārši vienlīdzību saprot vienkārši un 'cilvēcīgi' - jo tu turīgāks, jo vienlīdzīgāks. Lai biezais, sak, netiek diskriminēts. jo viņam jau tā ir visgrūtāk. varbūt nesakarību var dziedēt laiks. varbūt vienkārši, nezinu, apvārsnis jāpaplašina, kāda grāmata jāizlasa vai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Iznāk grāmata par Rīgas ielām

Jāņa sēta sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Nacionālo arhīvu izdevusi grāmatu Rīgas ielas. Labais krasts. Tās autori ir Edgars Lecis un Inese Grandāne, māksliniece Līga Dubrovska...

Konkursa Supernova pusfinālam izvirzīti 20 dalībnieki

Dalībai Latvijas Televīzijas (LTV) dziesmu konkursa Supernova pusfinālā žūrija izvēlējusies 20 dalībniekus, kuri 2025. gada 1. februārī tiešraidē sacentīsies par iekļūšanu finālā. Konkursa uzvarētājs...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja