Sākums plašākai diskusijai vai ķeksis?
Klātesošie bija aicināti īsi izteikt viedokli par prioritātēm kultūras pieejamības saglabāšanā tuvākajos gados, sadarbības iespējām starp valsti, kultūras jomu un privāto sektoru, kā arī prognozēt, kā attīstīsies kultūras patēriņš Latvijā. Kā rezumē diskusijas vadītājs Daniels Pavļuts, tēmu loku noteica pašreizējā situācija — valsts budžeta un pieprasījuma pēc kultūras produktiem vienlaicīgs samazinājums. Klātesošie īpaši uzsvēra nepieciešamību atrast balansu starp valsts atbalstu izcilībai un kultūras pieejamībai, Valsts kultūrkapitāla fonda nozīmi procesa nodrošināšanā, arī sabiedrisko mediju lomu. Sabiedriskā televīzija un radio ir ne vien vienīgais veids, kā "celt vai gremdēt kultūru" (Laima Slava, apgāds Neputns), bet arī vienīgais veids, kā nodrošināt kultūras pieejamību lielai daļai sabiedrības. Diskusijā prezentēja arī SAK priekšsēdētāja Roberta Ķīļa pētījumu par kultūras patēriņu Latvijā 2008.gadā, "bet uz to jau nevar balstīties, jo pagājušais bija ļoti labs gads", saka L.Slava. E.Sniedze norāda, ka spriedumi par nākotni izskanējuši "jābūtības līmenī, jo pašlaik neviena nozare, izņemot grāmatniecību, vēl krīzi nav izjutusi. Tā tikai būs". Zane Kreicberga (Latvijas Jaunā teātra institūts) pārliecināta: "Jāskatās ne uz diviem ļoti grūtiem gadiem, bet to, ko gribam pēc pieciem desmit gadiem, lai saprastu, ko šodien atbalstīt, ko — samazināt." VKKF vadītājs Edgars Vērpe uzsver: "Kultūras un privātā sektora sadarbība pastāv. Valstij nevajadzētu to sagraut, neapdomīgi griežot.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.