Pēc autora domām svarīgākie mērķi Latvijas ilgtermiņa attīstībai būtu trīs:
1. panākt demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, it sevišķi latviešu vidū;
2. panākt lai darbspējīgie iedzīvotāji nepamet valsti labākas dzīves meklējumos;
3. likt pamatus ekonomikas ilgtermiņa attīstībai.
Autors minēs galvenos darbus šo mērķu sasniegšanai.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai nepieciešams diferencēt sociālo nodokļa likmi tādā mērā, lai vecākiem līdz ar bērnu skaita pieaugumu, ienākumi uz vienu ģimenes locekli nemazinātos. T.i. katram cilvēkam nevis tikai jāuzkrāj kapitāls vecumdienām, bet arī jāizaudzina nākošā darbinieku paaudze. Nodokļa diferenciācijai jāskar arī darba devējus, lai darba devējam nebūtu izdevīgi diskriminēt cilvēkus, kuriem ir bērni. Arī darba devējam jārūpējas lai izaugtu jaunā darbinieku paaudze. Nodoklis jādiferencē tik tālu, kamēr būs sasniegts rezultāts – stabils iedzīvotāju skaita pieaugums.
Lai it sevišķi veicinātu latviešu tautas kā represijās cietušas tautas demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, ir nepieciešams atbalstīt represijās cietušo dzimtu vecākus ar bērnu pabalstiem. Pabalstiem jābūt pietiekošiem, lai ar laiku atjaunotu represiju rezultātā radušos cilvēku zaudējumus. Pirmkārt, ir atbalstāmi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un viņu ģimenes, līdzīgi kā tas tiek darīts šobrīd ar karadarbības zonās kritušajiem Latvijas karavīriem. Lai pabalstus neapzinīgākie saņēmēji nenotriektu spēļu zālēs/nenodzertu un lai nauda maksimāli paliktu Latvijā, ir vērts apskatīt iespēju piešķirt pabalstus nemateriālā formā. Piemēram, vecāki varētu šo naudu izmantot, lai iegādātos pirmo mājokli, nosiltinātu vai rekonstruētu esošo, nopirktu bērnam skolai nepieciešamos piederumus, apmaksātu bērnu studijas, uzsāktu savu uzņēmējdarbību. Līdzīgi šobrīd rīkojas Krievijā.
Jaunajām ģimenēm ir jāpiedāvā iegādāties nekustamais īpašums uz valsts garantētā kredīta ar ļoti zemām procentu likmēm. Cilvēkam rodas cita attieksme pret valsti un zemi, ja viņš jūtas kā saimnieks, kuram šeit kaut kas pieder. Šis pasākums daļēji palīdzēs risināt arī demogrāfisko problēmu un atdzīvinās būvniecības nozari. Dabīgi, mājokļiem jābūt pēc iespējas tipveida un labiem no energoefektivitātes viedokļa.
Būtiska problēma krīzes laikā ir kredītu nepieejamība uzņēmējdarbībai, it sevišķi laukos. Šis problēmas risināšanai ir maksimāli jāpiesaista iekšējie resursi. To varētu veikt caur krājaizdevu sabiedrībām. Krājaizdevu sabiedrības pieder vietējam kapitālam un aizdevumus dod saviem biedriem, līdz ar to kredīti ir ievērojami drošāki un peļņa neaizplūst uz ārzemēm. Vietējie vislabāk zina vietējās īpatnības un, piešķirot kredītus, ņem vērā vietējās vajadzības un attīstības perspektīvas, vietējiem svarīga ir teritorijas līdzsvarotā attīstība ilgtermiņā, nevis liela īstermiņa peļņa. Ir jālikvidē nevajadzīgi ierobežojumi, kas uzlikti krājaizdevu sabiedrībām, salīdzinot ar bankām, piemēram, nepieciešams piešķirt tiesības būt par atbalsta fonda līdzīpašniekiem, pašvaldību deputātiem būt krājaizdevu sabiedrību biedriem, atvērt norēķinu kontus, izdot maksājumu kartes, pārvaldīt pensiju fondu līdzekļus u.c. Valstij jāfinansē krājaizdevu sabiedrību vajadzībām nepieciešamā standarta programmnodrošinājuma ar atvērto kodu pielāgošana Latvijas normatīviem aktiem aptuveni Ls 50 000 apmērā. Valstij jādod ilgtermiņa aizdevums aptuveni 1 milj. LVL apmērā uz zemām procentu likmēm krājaizdevu sabiedrību darbības uzlabošanai. Pozitīvs piemērs šai ziņā ir mūsu kaimiņvalsts Lietuva.
Vēl viens resursu avots ir otrā pensiju līmeņa līdzekļu novirzīšana ieguldījumiem Latvijā prioritārās nozarēs. Šobrīd naudas līdzekļu pārvaldītāji ieguldīt var, kur vien vēlas.
Lai sakārtotu parādu piedziņas kārtību, ir jāpieņem atbilstošs likums, kas arī kredītiestādēm liktu būt līdzatbildīgām par krīzi. Lai nepieļautu krīzes atkārtošanos tādos pašos mērogos, kredītiestādēm jāatļauj izsniegt patēriņa kredīti tikai par tādu naudas summu, par kādu ir izsniegti kredīti uzņēmējdarbībai. Tātad privātpersonai mājas vai auto iegādei kredītiestāde varēs izsniegt kredītu piem. 50 000 Ls apmērā, tikai tad, ja tā ir jau kādam uzņēmumam aizdevusi 50 000 Ls uzņēmējdarbībai.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir jāpārstāj aplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli investīcijas uzņēmuma paplašināšanā, izglītībā un zinātnē. Pozitīvi vērtējama Ekonomikas ministra iniciatīva noteikt fiksēto gada nodokli pašnodarbinātām personām un mazajiem uzņēmumiem. Citi priekšlikumi uzņēmējdarbības minēti šeit: http://www.em.gov.lv/images/modules/it ems/inzin.doc Svarīgi lai ir politiskā griba un prasme tos īstenot.
Ilgtspējīgai ekonomikas attīstības jau labu laiku tiek norādīts (arī oficiālajos valdības dokumentos un varas partiju programmās) nepieciešamība Latvijā veidot ražotnes ar augstu pievienoto vērtību. Pagaidām tas pieliek lozungu līmenī, un finansējums zinātnei Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā jau ilgus gadus.
No Latvijas Zinātnes padomes priekšlikumiem zinātnes prioritārām nozarēm 2010.-2013. gadam (http://www.ljza.lv/uplo ads/file/files/PriorVirzAanotacijas_LZP.doc ) autors izvēlētos sekojošos: jauni nanostrukturālie, daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas, atjaunojamo bioloģisko un enerģijas resursu apguves tehnoloģijas (sevišķi svarīgs punkts Latvijas atkarības samazināšanai no importētiem energoresursiem), informātika un signālapstrādes tehnoloģijas. Pēc autora uzskatiem šim sarakstam varētu pievienot kosmosa un robottehnoloģijas. Šīs nozares Latvijā ir vēl ļoti maz attīstītas, bet turpmāko 40 gadu laikā piedzīvos strauju izaugsmi.
Lai augstāk minētās nozares sekmīgi attīstītos, ir jāsakārto valsts atbalsta politika patentēšanas jomā un patentu izmantošanas tiesības. Zinātnei ir jāpiešķir 3% no IKP jau nākošgad! Prioritāro zinātņietilpīgo nozaru jau veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem ir jāpiešķir liels valsts atbalsts: valsts apmaksātie zinātniskie pētījumi, speciālistu sagatavošana, patentēšana. Jauniem šo nozaru uzņēmumiem ir jānodrošina vieta tehnoloģiskajos parkos.
Visām šīm aktivitātēm ir nepieciešami prāvi naudas līdzekļi, kurus varētu iegūt, nodrošinot papildus ieņēmumus un ietaupot esošos līdzekļus.
Papildus ieņēmumus varētu gūt, ieviešot lielu nekustamā īpašuma nodokli nerezidentiem, grezno un dārgo nekustāmo īpašumu īpašniekiem, kā arī lielo zemes platību īpašniekiem, kuri neizmanto savus īpašumus saimnieciskai darbībai. Valstij nepieciešams vienoties ar oligarhiem, kuri savus īpašumus ieguvuši ne sevišķi legālā un pavisam nelegālā ceļā 90-tajo gados, par izlīgumu ar sekojošiem noteikumiem: 1) oligarhi deklarē visus savus īpašumus, tai skaitā ārzemēsesošos, 2) oligarhi apsolās turpmāk neveikt jaunos pārkāpumus, 3) oligarhi atsakās no jebkādas ietekmes uz politiku (arī no prezidenta neformālām vēlēšanām zoodārzā), 4) atkarībā no valstij nodarītiem zaudējumiem pēc individuālās vienošanās ar prokuratūru vienojas par atlīdzības summu valstij, 5) valsts garantē turpmāku tiesisko neaizskaramību, ja netiek pārkāpti augstāk minētie punkti. Kā pozitīvu piemēru šādai pieejai var minēt Īriju 80-to beigās un 90-to sākumā.
Ievērojamus līdzekļus var ietaupīt, pārejot uz atvērtā koda bezmaksas programmnodrošinājumu visā publiskajā pārvaldē. Tas ir paveicams 2-4 gadu laikā. Sākotnēji izmaksas varētu pat pieaugt, bet jāņem vērā, ka nauda paliks vietējiem uzņēmumiem, programmētājiem un apkalpojošajam personālam.
Ļoti lielu naudas ietaupījumu dos vienotās publiskās pārvaldes elektroniskās informācijas aprites sistēmas ieviešana. Ikvienam iedzīvotājam ir jāpiešķir identifikācijas karte ar elektronisko parakstu, par bāzi izmantojot plaši izplatītu de facto identifikācijas dokuments, piemēram, vadītāja apliecība, to unificējot: jebkādas licences (dažādu kategoriju vadītāja apliecības, ieroču atļaujas, speciālās atļaujas, utml) izdodot virtuāli un piesaistot konkrētās personas ID kartei. Katram iedzīvotājam internetā tiek veidots personīgais profils sistēmā, izskatīties tas varētu kaut vai kā e-pasta profils vai draugiem.lv saskarsme. Pirmkārt, tiktu nodrošināta saziņa starp visām publiskās pārvaldes iestādēm, ātra un lēta. Visu datu bāžu savienošana likvidēs situācijas, kad, lai saņemtu kaut ko no vienas iestādes, ir jāgriežas citā iestādē, – jo pašreiz praksē labas pārvaldības princips faktiski nedarbojas. Cilvēkam būs iespēja visus savus darījumus ar publisko pārvaldi nokārtot tiešsasaistē (izņemot lietas, kuras objektīvi nevar izdarīt neklātienē). Šādas sistēmas ieviešana arī krietni atvieglos uzņēmējdarbību.
Ja šie darbi būs prioritārie, tad kā būs ar pārējiem? Atbilde – pārējām tiks tas, kas paliks pāri. Skarbi, bet citas izvēles nav.
Jānis Ratkevičs
Partijas „Visu Latvijai!” valdes loceklis