Kaut kas drausmīgs. Vienā brīdī mašīna kļūst nevaldāma, to sāk metāt pa ceļu no vienas puses uz otru, izmisīgi spiežu uz bremzēm – nekā, stūre neklausa, un pēc brīža es pilnā ātrumā nesos nost no ceļa, ietriecos grāvī, plīst logu stikli, mani apvelk šausmīga metāla žņirkstoņa, mašīna apmet kūleni… Pēdējais, ko atceros: ar krūškurvi krītu uz stūres, galva atsitas pret saplēsto priekšējo logu un… viss.
Paldies Dievam, šī stāsta pēdējais teikums ir tikai banālais un vairākkārt sociālās reklāmas klipos izmantotais triks. Bet tā varēja būt arī realitāte – ja nebūtu piesprādzējusies. Josta stipri noturēja mani pie sēdekļa, un vienīgā nopietnā trauma, ko guvu šī negadījuma rezultātā, – dziļš psiholoģiskais šoks. Mašīna apmeta kūleni caur sānu, vadītāja pusi, un apstājās uz riteņiem. Es biju dzīva, vesela, man kustējās rokas, kājas, un es tam sākumā nespēju noticēt. Pēc kādām 15 minūtēm mani pa logu izvilka ārā garām braucošā Latvenergo vīru "ekipāža", es ieraudzīju dzelzs kaudzi, kas kādreiz ir bijusi mana mašīna, un sapratu, cik ļoti man ir paveicies.
Tā kā – dažreiz reklāmas tomēr nemelo. Piesprādzējieties.
Un vēl – pirms ierakstīt kārtējo indīgo komentāru, padomājiet, vai tiešām tas ir tas, ar ko gribat šai pasaulei palikt atmiņā. Jo jau pēc dažām sekundēm viss var strauji mainīties. Tāda tā dzīve ir.
P.S. Patlaban ir divas versijas, kāpēc avārija notikusi – pārplīsusi riepa vai tas, ka mašīna ir paslīdējusi uz māla gabala. Glābēji zināja teikt, ka tā šomēnes esot jau trešā līdzīgā avārija tieši šajā vietā.