Pēc Edgara Zalāna ērmīgās intervijas (savādāk to nosaukt nevar) Privātajā Dzīvē, kurā viņš sevi parādīja kā visai iedomīgu personu ar lielām ambīcijām, pats Zalāns atzina, ka sniegt interviju PDz viņam esot ieteicis kāds PR speciālists. Tagad ir kļuvis skaidrs—šis izcilais prāts ir bijis Oskars Balodis, kurš izrādās arī nav tā īsti pārlasījis viņam pirms publicēšanas atsūtīto Zalāna interviju (!). Tā bija Zalānam kā premjera kandidātam liktenīga kļūda. Galu galā tieši Zalāna neveiksmīgā intervija PDz bija viens no iemesliem, kas lika prezidentam skeptiski skatīties uz Zalānu kā uz potenciālu premjeru, jo premjers, kurš kategoriski atsakās piedalīties publiskās diskusijās, būtu neiedomājama lieta pat Latvijā.
Edgars Zalāns pēc šīs neveiksmīgās intervijas intervijas esot atteicies no Oskara Baloža pakalpojumiem un tas šķiet visai loģiski. Lielā mērā tieši šī „padomnieka“ dēļ Zalāns sabiedrības acīs kļuva smieklīgs, jo sabiedrība par Zalānu sprieda ne jau pēc viņa darbiem, kurus tā nemaz nezin, bet gan pēc Zalāna kunga izteikumiem un intervijām presē. Ja reiz Oskars Balodis bija tas, kurš pielika savu roku („padomu“) pie Latvijas politikas strauji uzlecošās zvaigznes tikpat straujā norieta, tad, iespējams, tikpat kaitējošus padomus viņš ir sniedzis arī premjeram Kalvītim un ministram Štokenbergam, kuri abi arī vairs neatrodas latvju politikas Olimpā. Un galu galā, mēs visi (nodokļu maksātāji) esam tie, kas visus šos gadus par viņa lieliskajiem padomiem esam maksājuši algu Oskaram Balodim, gan kā premjera, gan kā ministra padomniekam. Šķiet mūsu nauda ir izmesta vējā.