Varbūt varētu teikt "uzlecošs talants", bet to tikai laiks rādīs.
Cilvēki uzpeld un pazūd — sarunas laikā par sevi saka gleznotāja Laura
Vecmane. Viņa ir starp tiem 29 jaunajiem, kuru darbi vēl līdz
21.septembrim skatāmi izstādē Nesteidzies. Piedalās arī mākslinieki,
kas jau izcīnījuši plašāku atpazīstamību — Flēra Fedjukova, Otto
Zitmanis, Kristīne Luīze Avotiņa, Neonilla Medvedeva, Patricija Brekte,
Kristians Brekte un Daiga Krūze, taču izstādes kuratore iesaka tikties
tieši ar L.Vecmani. Viens no izstādes ieguvumiem ir dažādo skatpunktu
savienošana kaleidoskopā — vienas paaudzes tēlā, un L.Vecmanes
skatījums uz mākslu un dzīvi atbruņo ar intensīvu dzīvesprieku.
Blakus cilvēkam
Nesteidzies ir iekārtota Strēlnieku ielā, nojaukšanai paredzētā sētas mājā. Sajūta, kāpjot uz otro stāvu, kur pamestajās dzīvojamajās telpās izvietota izstāde, ir savāda — it kā smeldzīgs tukšums sajauktos ar tikko nojaušamu cilvēka klātesamību. "Te nevar nejust to mīļumu un sirdi, kas ielikta, veidojot izstādi. Un vēl es domāju, ka tas ir baigi simboliski — tagad tā māja tiks nojaukta, tā ir tukša, bet kādreiz te ir dzīvojuši cilvēki," stāsta L.Vecmane. Telpa, šķiet, ir viens no iemesliem, kāpēc L.Vecmane dalībai izstādē piekritusi ar entuziasmu. Rīgā viņa vēl neesot veidojusi izstādi, jo nevarot atrast telpas, kas viņai būtu svarīgas. Pirmā personālizstāde tādēļ pērn notikusi Talsos, no kuru apkaimes ir 25 gadus vecā māksliniece.
Otrs iemesls — figurālā glezniecība, kas viņai īpaši mīļa. "Iedvesmojos es, protams, no dabas. Bet, kad taisu figurālos, iedvesmo pūlis, masa, kurā notiek kustība, dzīvība — kāds smēķē, dzer. Es ne vienmēr to gleznoju, bet tā dinamika man šķiet ļoti valdzinoša. Man patīk cilvēki. Pat klusajās dabās izjūtu cilvēka klātbūtni." Papildus tam jaunā māksliniece atklājusi sev tonālo glezniecību. "Man ir bijis ekspresionisma, impresionisma periods, bet šobrīd es saprotu, ka tonālā glezniecība pati par sevi ir kvalitāte — tā var būt gan ekspresionistiska, gan impresionistiska vai reālistiska, bet tev to nevar atņemt. Vienalga kādā tehnikā strādā, tev jau ir kaut kas. Un to es gribu attīstīt."
Par dzīvi — pozitīvi
Kādi motīvi L.Vecmanei šodienas mākslā šķiet būtiskākie? "Man nepatīk, ka māksla ir negatīvi tendēta. Var parādīt realitāti, bet, ja tu ciet agonijas mokas un viss tev riebjas, kāpēc tas jāvairo?" Tas gan nenozīmē, ka mākslinieci neinteresē, piemēram, sociālas tēmas, bet "es neesmu provokatīvs mākslinieks. Man ir gribējies gleznot, piemēram, sociālo netaisnību, bet par to tik daudz runā citi, ka es neatrodu par vajadzīgu ko piebilst". Tas esot enerģiju jautājums — kā uzgleznot realitāti tādu, kāda tā ir, saglabājot siltu, pozitīvu skatījumu. "Šodien cilvēkiem ir aizmirsies runāt par labām lietām. Teiksim, mīlestība — liekas, ka tā ir vājuma izpausme vai lētums. Īstu mīlestību varbūt jauc ar pieradumu vai seksualitāti. Un nav, kas par to runā — kas ir mīlestība, kas ir labais?" Turklāt — jārunā konkrēti, jo "māksla vienkārši kā atrakcija sevi šķiet izsmēlusi. Cilvēki ir noguruši no tā, ka viņi neko nesaprot. Viņi grib atgriezties pie kaut kā zināma, pirmatnīga savā ziņā."
Kāda ir šajā izstādē eksponētās paaudzes specifika? "Mēs esam ļoti laimīga paaudze, jo varam ceļot. Jau studiju gados mūs akadēmija virza pieredzes apmaiņas braucienos. Tas uzkrājas. Sākumā es biju tik nedroša, neatvēros latviešu glezniecībai. Bet Spānijā… Tur es iemācījos baudīt — krāsas, dzīvi. Tur cilvēki atrod laiku ne tikai skriet un raut. Tu piepeši ieraugi, ka ne viss ir tikai grūti. Ka ir arī prieks par dzīvi." Arī motīvs izstādē eksponētajai gleznai aizgūts kādā ceļojuma fotogrāfijā. "Tas ir mirklis, kur cilvēki smaida, ir priecīgi. Man gribējās to uzgleznot savā ziņā kā protestu pret dzīves agresiju, kas valda visriņķī masu kultūrā. Man ar savu glezniecību gribas pateikt, ka nav tikai grūti, ka var būt arī baigi forši." Tāpēc arī darbs nosaukts Labā gara stāvoklī — priecīgi un vienlaikus uzsverot, ka cilvēkam ir gars, ne tikai materiālā realitāte. "Man liekas, ja tu izvēlies kultivēt labo savā dzīvē, tad labais pats ienāk. Nevar teikt, ka es kā speciāli, bet… tā sanāk.