Deputāte Anna Seile gan esot satraukusies, vai neesot vienalga, cik veci auto braucot pa mežiem. Neskatoties uz Seiles satraukumu, rosinātu deputātus iet tālāk un noteikt, ka arī daudzās citās jomās valsts iepirkumā kā vienu no kritērijiem iepirkumu konkursu dalībniekiem būtu produkta vai pakalpojuma zaļumus.
Tā mēs, pirmkārt, varētu saudzēt dabu, otrkārt, lobēt vietējos uzņēmumus un motivēt tos kļūt videi draudzīgākus, lai tiktu pie valsts un pašvaldības iepirkumiem. Viens no kritērijiem, kas nosaka produkta draudzīgumu videi, ir kaitīgo izmešu daudzums, kas radīts produktu piegādājot līdz galamērķim. Līdz ar to Latvijas ražotāji automātiski iegūtu priekšroku. Līgatnes papīrfabrika ražo otrreiz pārstrādātu papīru, ko varētu iepirkt valsts pārvaldes vajadzībām.
Tāpat zaļais kritērijs varētu jau šodien tikt piemērots būvniecībai, kancelejas precēm, mēbelēm un daudziem pakalpojumiem, ko iepērk valsts.
Tas ir viens reāls veids, kā apejot ES noteikumus, varam lobēt tieši Latvijas ražotājus un pakalpojumu sniedzējus. Vajadzīga tikai politiskā griba.