Valsts. Tas notiek ar mums

Somija, Lielbritānija un visas pārējās Eiropas valstis, kas n a v bijušas zem psrs papēža ir v i s ā s jomās s a k ā r t o t a s valstis. To valdības gadiem ar savu pilsoņu palīdzību strādājušas, lai valsts būtu d r a u d z ī g a saviem pavalstniekiem un tas ir redzams cilvēku sejās. Tas arī ir galvenais kādēļ visi cenšas dzīvot šajās valstīs.

Nedomā par mums, domā tikai par sevi, sev tuviem cilvēkiem, un būs labāk mums visiem ! -------------------- Ja tas nav joks, kas balansē uz sarkastiska cinisma robežas, tad ar jums ir ļoti bēdīgi. Tieši vispārējās egoistiskās vienaldzības dēļ mums sokas tik sūidīgi(atvainojiet par rupjo vārdu).

Nedomā par mums, domā tikai par sevi, sev tuviem cilvēkiem, un būs labāk mums visiem !

Kas tad ar mums notiek? Kas notiek pēc tautas 50 gadu ilgas okupācijas un rusifikācijas? Kas notiek pēc 20 gadu ilgstošas cīņas ar padomju politiskās nomenklatūras pēcnācējiem, kuri, izmantojot "Tautas frontes" liberālismu un demokrātijas vājumu, palika pie varas, lai turpinātu savu "blata" sistēmu tautas mantas "prihvatizācijā" un kuri joprojām vēršas pret okupācijas seku novēršanu un nacionālas valsts atjaunošanu ?

Nu redz kā, Somijā tomēr viss ir labi, daudz labāk, kā Latvijā. Un somijā valda paši somi. Tad kāds var man paskaidrot, kāpēc nesen te daži politiķi visus tik ļoti baidīja ar finlandizāciju? Laikam jau tāpēc, ka kaut ko pozitīvu piedāvāt sarežģīti, baidīt un zvejot balsis daudz vieglāk. Pilnībā piekrītu Dārznieks par iedzītu ķīli Latvijas sabiedrībā. Un kaut kas mainīties var patiešām tikai tad, kad sabiedrība sāks apzināties, ka tā tiek šķelta apzināti, un sapratīs, ka jēdzieni solidaritāte un kompromiss nav tikai tukša skaņa.

He! Krīze ir tikai mazajiem duraciņiem, treknajiem treknie gadi joprojam turpinās; skat, caur žurnālu Bilance tiek piedavāts pieteikties valsts iestāžu grāmatvežiem uz konferenci. Visiem caur e-meiliem ir izsūtīts piedavājums. Nemūžam neuzminēsiet kur tas pasākums tiek rīkots!!! SARMALŠEIHĀ ĒĢIPTĒ PIECZVAIGZNĪŠU HOTELĪ!!! Tādi lūk esam mēs!!! Vai te nebūtu darbs tiesībsargiem???

Ir sekmīgi iedzīts Padomju ķīlis Latvijas sabiedrībā. Un pagaidām neveiksmīgi ir mēģinājumi ( ja tos tā var saukt ) to jebkādi izkustināt lai izdabūtu ārā. Tie,kuri to ķīli atveda un iedzina ,pagaidām ir veiksmīgāki. Un nebūt nav manāms, ka kaut kas var mainīties.

Labāk nebūtu rakstījis, jo man, kas faktiski uzaudzinājis , faktiski pamestu bērnu tagad notiek tiesas darbi, jo abi ar bērna vecmāmiņu esam iesūdzēti tiesā. Bet Somijā droši vien tas nebūtu iespējams. Dzīvu vecāku bārenītis, kam māte pēkšņi pamanījusi, kāds jauks bērns, ar ļoti labām sekmēm, cik tas prestīži. Vienīgais"sīkums", ka bērns patlaban kategoriski to negrib, tātad tas jādara ar varu, traumējot psihi, kas arī nekas, jo ilgstoši ārstējot pāries(iespējams), Bet , tā saucamā , bāriņtiesa, kam vajadzētu pirmām kārtām rūpēties par bērna interesēm, formāli mūsu argumentus ignorē, jo tā laikam ērtāk. Kaut gan mēs neiebilstam, vienīgi nepiekrītam ekstrēmām rīcībām.

Esmu diezgan ilgi dzīvojis Somijā, kur mana mazā meitiņa bija kompānijā ar mājas saimnieku vēl 3 meitenēm. Tad es uzzināju, ka šajā labklājības valstī, kur saimnieki ir paši somi, NAV bērnu namu. Vienkārši NAV! Jo bāreņi vai kā citādi noklīdušie bērni tā vai citādi nokļūst ģimenēs un aug māju gaisotnē, kur valda godīgums, darba gars un mīlestība. Ši valdība, ko izvirzīja negodīgi ievēlētā "kaolicija" citiem vārdiem šaika, ir morāliski un saimnieciski bankrotējusi, piesedzot savu kailumu ar vīģes lapu - trīsbērnu emblēmu. Ar negodīgu, bezkaunīgu uzbrukumu viņu ievēlēšanas nelikumīgas atmaskotajiem - KNABam.

Jā, kas notiek ar mums? Kas notiek ar bērniem pēc tam, kad izauguši? Kas notika kamēr vēl bērni? Lai kā man negribētos, bet šķiet, ka tik totālu vienaldzību pret bērniem kā tagad , Latvija nekad nav piedzīvojusi (Vispār ne jau tikai pret bērniem, pret nespējniekiem arī, kas nav mazāk sāpīgi tomēr nedaudz kompensējas ar nodzīvotā mūža atmiņām, kas daudziem ir sirdi sildošas, kamēr daudzus bērnus sagaida bezcerīga nolemtība, )Kad miera laikā 3000 bērnu ir bērnu namos. Es nezinu statistiku, bet diez vai tik daudz bija pat pēckara paaudzē. Tai paaudzē, no kuras nākuši mūsu tagadējie varenie un izcilnieki, tiesa arī smagie smerdeļi. Es vienmēr par to domāju , raugoties uz bērniem. Kur tie nonāks, kāda būs tā valsts viņiem. Bet raugoties uz bērniem Ezerkrastu vidusskolā, nevilšus ienāk prātā veco ļaužu pansionāts , tur pāri Juglas ezeram , pretējā krastā, ar nosaukumu Ezerkrasti, kas mulsinoši sasaucas ar skolas nosaukumu.. Cik no bērniem nokļūs tur sava mūža nobeigumu dzīvot, jo šodienas egoistiskā vienaldzība noteikti nesīs augļus.

Jā, būtu labi, ja visi saprastu, ka valsts esam mēs visi, ( ja, protams, mēs esam pilsoņi, nevis tikai iedzīvotāji),un tāpēc arī mums visiem jāpiedalās valstij svarīgu lēmumu pieņemšanā, lai kā arī valdošā kasta mums necenstos iestāstīt, ka valsts - tie ir viņi, un pārējiem pietiek reizi četros gados aiziet( vai neaiziet) uz vēlēšanām, un pārējā laikā jāstāv pie ratiem un nav jātraucē "strādāt" viņiem. Un šī te mūsu piedalīšanās valsts dzīvē ir nepārtraukta savas pilsoniskās pozīcijas paušana caur vēlēšanām, referendumiem, nevalstiskajām organizācijām, arī piketiem, streikiem, demonstrācijām, ceturtās varas nepārtrauktu pirmo triju varu kontroli un skatīšanos tai uz pirkstiem, resp. - pilsoniskas sabiedrības veidošanā. Jo, jo attīstītāka pilsoniska sabiedrība, jo augstāks dzīves līmenis, tā ir likumsakarība. Ir izņēmumi( dažādas arābu naftas valstis), bet tā ir pavisam cita pasaule un kultūra.

Domā domātājs, bet dara darītājs. Vajag vairāk darit, ne tikai domāt. Ja mums būtu sava neiznīcināta ražošana, ja mēs tā strādātu (un saņemtu) kā tie, kas tagad ir Īrijā un citur pasaulē, būtu daudz labāka zeme un valsts.