Parlamentu deputāti no NATO dalībvalstīm un partneru valstīm sanāk kopā divas reizes gadā. Maijā raibo deputātu pulku sagaidīja Rīga, starp viņiem bija gan ASV kongresmeņi, gan Krievijas Domes deputāti. NATO Parlamentārās Asamblejas(PA) pavasara sesija, kas šopavasar notika Latvijā, izdevās labi gan saturiski, gan organizatoriski. NATO PA rudens sesija no 12. līdz 16. novembrim notika Varšavā. Man bija tas gods vadīt 10.Saeimas deputātu delegāciju tajā.
Parlamentārā Asambleja ir saikne starp NATO un to dalībvalstu parlamentiem. Tās primārais mērķis ir veicināt parlamentu un iedzīvotāju atbalstu NATO politikai, un arī lielāku parlamentāriešu interesi par drošības un aizsardzības politikas jautājumiem. Notiek virkne aktivitāšu. Šogad vien būs notikušas 47 dažādas sanāksmes. Tātad, gandrīz ik nedēļu pa vienai.
Pats par sevi saprotams, ka Varšavas sesija galveno uzmanību pievērsa Lisabonas valstu un valdību vadītāju samitam, kas notiek šajās dienās. Līdz ar to interesantākās diskusijas saistījās tieši ar samita dienas kārtību, proti, jauno Stratēģisko koncepciju, Afganistānu un NATO–Krievijas attiecībām. Taču Parlamentārajā Asamblejā asu kritiku izpelnījās fakts, ka NATO ģenerālsekretārs nepagodināja ar savu klātbūtni NATO valstu deputātus pirms šī nozīmīgā notikuma atšķirībā no Rīgas sesijas, kurā viņš bija klāt. Tā vietā, lai varbūt sarīkotu video konferenci, deputātiem bija jāsamierinās ar iepriekš ierakstītu ģenerālsekretāra video vēstījumu bez dialoga iespējas.
Runājot par NATO–Krievijas attiecībām, likās nozīmīgs bijušā Krievijas ārlietu ministra Igora Ivanova teiktais. Viņš bija visai pozitīvi noskaņots par pavērsienu, ko varētu veicināt prezidenta Medvedeva piedalīšanās Lisabonas samitā. Diskusijā ar Ivanovu es izmantoju iespēju atsaukties uz viņa optimistisko analīzi, un vienlaikus norādīju uz labo praktisko NATO–Krievijas sadarbību NATO valstu kravu tranzīta nodrošināšanā pa ziemeļu maršrutu caur Rīgas ostu un pa dzelzceļu cauri Krievijai līdz operācijas vietām Afganistānā. Viņš atturīgi atbildēja uz maniem jautājumiem par šī ceļa izmantošanu pretējā virzienā, kā arī par to, vai Krievija piekristu atļaut arī militāro kravu pārvadīšanu.
Ir skaidrs, ka jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, ko šajās dienās pieņem Lisabonas samitā, atbilst Latvijas drošības interesēm, Tiks izcelta NATO primārā loma – dalībvalstu teritoriju kolektīvā aizsardzība. Šajā sakarā deputātu pārrunās ar Polijas ārlietu ministra pārstāvi es pievērsu uzmanību reģionālās sadarbības nozīmei. Jo man arvien liekas būtiska nepieciešamība iesaistīt Poliju Baltijas reģionālajā sadarbībā. Tieši tādēļ man arī bija gandarījums pārmīt kādus vārdus ar Polijas aizsardzības ministru Klihu, jo laikā, kad biju Latvijas aizsardzības ministrs, mums četras reizes notika divpusējas tikšanās.
Polija saistībā ar NATO plānošanas un mācību jautājumiem mums ir ļoti nozīmīga. Turklāt nākamā gada otrajā pusē Polija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Uzrunājot NATO PA plenārsēdes dalībniekus, Polijas premjers Donalds Tusks teica, ka ES prezidēšanas laikā viena no Polijas prioritātēm būs pastiprināti izmantot ES līdzekļus aizsardzības un drošības jomā, it īpaši sadarbībā ar NATO. Varam tikai novēlēt Polijai veiksmi tās centienos sasniegt šos mērķus.
NATO PA sesija notika Polijas parlamenta ēkā. Sēžu zālē pie bojāgājušo deputātu vietām piesietās lentītes valsts karoga krāsās bija skaudrs atgādinājums par traģisko lidmašīnas avāriju. Vienkāršs žests godinot savus zaudētos kolēģus. Tāda, lūk, bija atgriešanās Varšavā.