Parasti dzirdam un lasām par nodokļu maksāšanas „izdevīgumu” vai „neizdevīgumu”. Viss esot jāsakārto tā, lai maksāt būtu „izdevīgi”. Un tad vēl arī jāpiespiež ar bargākiem sodiem. Un vēl arī ar citiem līdzekļiem. Bet, pagaidām neviens nerunā par to, ka iepriekšējo valdītāju darbības rezultātā Latvijā izzudis tāds jēdziens, kā „morālais nosodījums”. Tāds ir iespējams tikai tad, ja sabiedrība ir neiecietīga pret melošanu, krāpšanu, zagšanu. Vai esam neiecietīgi pret to?
Šo jautājumu jāuzdod katram vēlētājam pašam sev un tad arī tiem, par kuriem viņš taisās vēlēt. Tā ir atslēga uz valsts nākotni. Jo melis, krāpnieks, zaglis nav brīvs cilvēks, viņš nemaz nesaprot, kas tā tāda „brīvība”, jo viņa „brīvība” ir dzīvot pārticībā, cits viņu neinteresē.
Protams, labklājība ir bezgala svarīga katram. Valsts ir tādēļ, lai saviem pavalstniekiem to nodrošinātu. Bet labklājību nevar nodrošināt tie, kuri izdarījuši nelikumīgas darbības, melojuši, ieslidinājuši sev kabatās nodokļu maksātāju naudu, piesavinājušies īpašumus par smieklīgu atlīdzību. Tie var izdalīt ubagu dāvanas, bet tas nav valsts veicinātas, valsts ietvaros kopīgi uzceltas labklājības pamats.
Pavēro, vēlētāj! Kuri varētu būt tie, kas atjaunotu morālu klimatu Latvijā? Tādu, kas kaut cik atbilstu normālai Ziemeļvalstij? Man tūdaļ kliegs pretim – arī tur notiek nelikumības! Tiesa, bet kādā mērā? Un kā reaģē sabiedriskā doma? Te ir atšķirības, kuras mums neļauj lepoties. Izdarot savu izvēli, doma par valsts nākotni, par normālas sabiedriskās morāles atjaunošanu, manuprāt, ir izšķiroša. Lai veicas!
Vēlētāja izvēles pamatu pamats
Rītdiena – pārdomu un izšķiršanās diena. Bet šodien vēl propaganda iet pilnā sparā. Pavēro, vēlētāj! Kuri no reklāmas stabu un TV ekrānu „apdzīvotājiem” ierunājas par morāli?
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.