Veselības aprūpe ir cilvēkiem, nevis otrādi

Ekonomikai jābūt ekonomiskai utt. Par ko šis sacerējums? Vispārzināmu frāžu atgremojumi...

Un vēl: piemēram, es lai arī slimoju ar retu slimību, tā nav tā dārgāka, lai gan, protams, var strīdēties, kas sanāk lētāk: regulāri pārbaudīt veselības stāvokli, lai audzējus ārstētu izdevīgākajā brīdī, vai pagaidīt līdz IV stadijai....Taču ir vēl mani vecāki, māsas, paziņas, kas to visu redz, un jau ir secinājuši, ka pie ārsta iet nav jēgas, jo noplēsīs pliku, sabeigs visus nervus un beigās tāpat neko neizdarīs....Taču šie cilvēki var saslimt (pieļauju, ka daži jau ir) un ar šādu attieksmi ielaist pavisam banālu vainu, kas valstij iespējams izmaksās oho-ho, cik daudz....

Turklāt neaizmirsti, ka pat ja valsts turpinās palīdzēt tikai trūcīgajiem, nevis slimniekiem, obligātās apdrošināšanas gadījumā vienalga sanāks baigā apdrošinātāju ķešā sabērta nauda, par ko slimnieks pretim nesaņems praktiski nekā, vai arī, ja saņems, valsts būs spiesta piķot vēl papildus....

Un vēl, protams, izmaksas, jo šobrīd sistēma darbojas pēc principa- a moš tāpat iztiks. Moš tiešām, tikai tad ir jāpadara daudz pieejamāki gan ārsti, gan diagnostika, lai nav tā, ka tā īsti nediagnosticēts pacients tiek ārstēts no nepareizās slimības vai ar nepareizām zālēm (īpaši onkoloģijā), līdz smagā stāvoklī nonāk neatliekamajā, lai daktērīši melnās miesās raujas viņu glābdami, tērē visu to, ko sistēma noskauda sākumā un vēl daudz ko citu...BET SLIMĪBAS, LAI ARĪ NE 100%, TOMĒR IR PROGNOZĒJAMAS, tāpēc slimnieka reālās vajadzības, ko samērot ar izmaksām, lai atrastu optimālo variantu, ir diezgan vienkāršs pasākumus. Un tad, lai neatliekamajā tiek tikai ārstētas traumas un akūtie, tādam būtu jābūt mērķim.

Pirmkārt mēs jau sen obligāti apdrošināmies no nodokļiem, un, ja ministri sistemātiski to naudu izmanto savām šeptēm, tad vēl ieviest apdrošinātāju obligāto piebarošanu, kas turklāt pilnīgi iespējams (jo ir jau citās valstīs un arī pie mums pieredze) to naudu notrambulēs un cilvēki vienalga smagā stāvoklī nonāks neatliekamajā un tiks ārstēti par valsts nadu....

Bet par to decentralizācijas principu- ir rūpīgi jārēķina, jo pilnīgi visu decentralizēt nevarēs. Tāpēc precīzi jānoska, ar ko kurā slimnīcā nodarbojas un, galvenais, jādara šī informācija pieejama arī pacientiem. Jāskatās, kur ir iespējams stabilos pacientus nogādāt mājās, turklāt jādefinē, kas attiecīgajā gadījumā ir stabils pacients, jo, ja viņam vajadzēs kādu šprici, sistēmu un pārsiešanu, kā arī produktu atgādāšanu, tad šādu pacientu var izrakstīt, ja būs aprūpētāji, kas līdz viņam spēs nokļūt. Bet es vairāk spiestu uz ambulatoro pakalpojumu palielināšanu, citādi atvēra Stradiņos amubulatorās ķirurģijas centru un tas gandrīz tūlīt kļuva par praktiski maksas pakalpojumu- ejiet mīļie cilvēki ar visādiem niekiem uz vairākām dienām slimnīcā....Lai gan, piemēram, vismaz rīdzinieki to varētu izmantot ar pilnu jaudu....

Nē, protams, tas ir marazms, ja sieviete no otras Latvijas malas brauc uz Rīgu operēt elementāru trūci, tikai vai mums daudz ir rakstu par labiem un izciliem ārstiem? Nē, galvenokārt tiek rakstīts par to, ka atkal kādām atteica ārstēšanu, jo neesot naudas, kādu kaut kur ilgi marinēja uzgaidāmā telpā, kaut kur bija pārāk nolupušas sienas vai vecs pods....Turklāt tā īsti bļaut pienāktos par pirmo, otrais ir diskutabls, bet sienas, pods, tāpat kā caura veļa, liela sablīvētība un tamlīdzīgas lietas ir tikai komforta trūkums, turklāt jautājums, kur tas ir lielāks?

Reformas vajag izsvērtas nevis sautīgas, bet tas nav pareizais->oranžais veids kā to darīt. Normāls ministrs jau sen būtu virzījis obligāto veselības apdrošināšanu, pretstatā mūzīgi nepietiekamajam finansējumam veselības aprūpei. Jo vēlāk ieviesīsim apdrošināšanu jo ilgāk mums būs jāgaida līdz normālam pakalpojumam.