Jo minētajā intervijā runa bija arī par citu, ne mazāk svarīgu jautājumu -- par nākamo Valsts prezidentu. Premjerministrs klaji pateica, ka "īstie kandidāti tiek slēpti dziļi atvilktnē un parādās pēdējā brīdī, lai nepieļautu iespējas mainpulācijām ar sabiedrsko domu." Vēl premjers piebilda, ka "viens no galvenajiem kritērijiem būs šā cilvēka prognozējamība. Un to var nodrošināt, ievēlot cilvēku, kas ir bijis tuvu varai vai sabiedrībā ļoti labi pazīstams."
Ak tā gan! Sabiedrībai nav nekā sakāma par to, kas būs nākamais Valsts prezidents, to nolems politikāņi aiz slēgtām durvīm, pēc tam tautai kandidāts tiks pasniegts kā fait accompli. Velti A. Kalvītis atsaucas uz notikumiem 1999. gadā, kad par prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga (Kalvītis: "... par kuru sabiedrība uzzināja dienā, kad viņu ievēlēja amatā"). Pirmkārt V. Vīķi-Freibergu jau laikus amatam izvirzīja grupa sabiedrisku un kultūras darbinieku. Otrkārt, viņu ievēlēja tikai pēc tam, kad Saeima noraidīja veselu strīpu kandidātu, par kuriem sabiedrība bija runājusi ilgstoši, tajā skaitā Anatoliju Gorbunovu, Raimondu Paulu un Vairu Paegli. Nav tā, ka V. Vīķes-Freibergas kandidātūru slēpa "dziļi atviktnē" un tad prezentēja kā vienīgo iespējamo.
Ja premjers baidās no sabiedrības kritikas, tad viņam vajadzētu būt krietni prātīgākam, kad izvirza kandidātus dažadiem amatiem. Tiesībsargs? Kritērijs ir tas, ka premjers viņu "pazīst". Satversmes tiesas tiesnesis? Tas nekas, ka kandidātam par konstitucionālām tiesībām nav pilnīgi ne mazākās sajēgas. Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs? Tas nekas, ka viņš ir bļaurīgs homofobs, par kura garīgo veselību var uzdot pietiekami konkrētus jautājumus. Ja cilvēki iebilst pret šādu "savējo" bīdīšanu, runa nav par "demagoģiju", runa ir par sabiedrības tiesībām piedalīties sarunā par to, kas to pārvalda. Premjeram protams taisnība, ka viņš pārvalda koalīciju, kurai Saeimā ir vairākums ("demokrātijā ir pilnīgi normāli, ka mazākumam jārespektē vairākums"). Taču tas nenozīmē, ka sabiedrība uz nākamajiem četriem gadiem atslēgsies un pamodīsies tikai tad, kad tuvosies nākamās vēlēšanas. No "dziļas atvilktnes" izvilkts prezidenta kandidāts demokrātiskā valstī nav pieņemams.