XXV=XV

Biju Igaunijā reiz. Trāpijos laikā, kad notika vietējie dziesmi svētki. Koristi tērpos vakarā pulcējās āra kafeniīcās un loģiski, ka dziedāja. Viens galdiņš uzsāka, citi uztvēra... Kolosāls pasākums. šķiet pat ne īpaši organzēts. Nekādas asociācijas ar dziedošajiem bomžiem Rīgas ielās , ka viesim, gan neradās. Ancāns un Prezidents reiz teica, ka visiem jādzied. Tad ir vai nav?

pareizi uztvēri - es par kiču, Tu par akadēmisko dziedāšanu, es par tautas masu iesaisti, demokratizāciju, tur par tradīcijām un elitārismu. Es gribētu, lai repertuāra izvelē notiktu caurspīdīgāk, vairāk iesaistot pašus dziedātājus, Tu aizstāvi "biedru grupu", Es pret jaundarbiem, Tu saki ka "daži arī bija izdevušies" un Dziesmu svētki ir platforma eksperimentiem. Neesmu korists, man nav balss, pārstāvu ārpusē stāvoša patīk/nepatīk" viedokli, taču mana pārliecība ir, ka Dziesmu svētki ir izdevušies tajās izpausmēs , kur piedalās tauta un nav izdevusies tajās, kur biedru grupa kopj abstraktas akadēmiskas intereses, kas nez kāpēc bieži vien ir izdevīgas "savējiem". Pie kam vēlme demokratizēt Dziesmu svētkus nav to banalizācija, kā baidās viesis. Tāpēc jau taču pastāv Orgkomiteja.

1. neizdevušos jaundarbus neiekļaut - piekrītu. 2. domāju, ka konkrēts laika limits nederēs. 3. nedomāju, ka daudzu balsotāju iesaistīšana ir racionāla un reāla. Lai Tu kā korists balsotu, Tev visas iespējamās dziesmas jāizdzied (esi gatavs?), un kādam Tev tās jāierosina dziedāt - kādam tāpat jāatlasa. Balsošanas rezultāts būs stihisks, neorganizēts, un tā nekādu koncerta programmu nevar uztaisīt. Koncerta programmai jābūt pietiekami dažādai, bet organizētai, un tai "jāsēž kopā", tajā jābūt dramaturģijai - protams, organiskai, nevis sadomātai. Pie tam, svētkus jāskata kopumā - nevar visi dziedāšanas koncerti (es te runāju par dziedāšanu) būt pēc būtības vienādi. Ir garīgās mūzikas, simfoniskās mūzikas koncerti, ir tautas mūzikas koncerts, ir atklāšanas, noslēguma, ir daudz un dažādi citi pasākumi. Skaties svētkus šādā kopsakarā. Man patika, kā populārās/vieglās mūzikas koncerts Kongresu namā bija krasi nodalīts no pārējā, tas ir pareizi - kas grib skatās, kas ne, nav jāmocās. Uzskatu, ka šogad repertuāra veiksmes bija daudz vairāk kā neveiksmes. Jā, vairāki jaundarbi nesaprotami švaki un neizteiksmīgi, bet citi bij labi. Noslēguma koncerta uzbūve bija ļoti laba. Bez tam, kādam ir jādomā arī par svētku attīstību, perspektīvu, sabalansētību. Atnāksi Tu un nobalsosi par divbalsīgām meldijām ar pavadījumu - vai tas vajadzīgs? Jeb atnāks cits un sabalsos ko super sarežģītu - arī labi, jo kaut kā līmenis ir jātur, bet kā tas ies kopā? Nē, Tavs ierosinājums nozīmē kora dalībniekam nākt uz koncerta katram savā paskatā pēc absolūti brīvas izvēles - rezultāts būs varbūt jautrs, bet pārāk nekāds. 4. Koru karu forma ir ilgā laikā nostabilizējusies, tiem vienmēr ir bijusi sava atmosfēra, būtu žēl to izjaukt. Kādi izrādīšanās elementi??! - Latīņamerikas dejas, vai? Tā ir KORDZIEDĀŠANAS sacensība. Nolikums ir skaidri definēts (būtu labi, ja to vienmēr ievērotu), un pārējais ir koru ziņā. Tā "ļoti šaurā auditorija" nekādi nespēja zālē satilpt. Un ja arī būtu pašiem - vai to pašu ir tik maz, un vai viņi nav pelnījuši? Un tā nu noteikti nav, ka tikai pašiem. Pa radio to raida, protams, būtu labi arī TV. No otras puses - tā ir vesela gara diena. 7. Nesapratu par dziesmu starplaikiem. Bet Tevis rakstītais man šķiet nevēlama tendence - skatītāji nerūks līdzi Līgovakaru, skatītāji daudz vairāk rūks līdzi ziņģes. Un, piedod, kāpēc man jāklausās Tavā rūkšanā?? - mani daudz vairāk interesē kora izpildījums, diriģenta iespētais. Man bail par tendenci - es neesmu atnācis klausīties (es to nemaz nemāku), es esmu tik egocentrisks un ar sevi aizņemts, man visu laiku īpaši jādarbojas, lai justos labi - man ir vai nu jārūc meldiņš, vai jāiet pēc šašlika, vai ar alus glāzi dziesmas vidū jāspraucas citiem garām. Es esmu pats galvenais un te ir mans pikniks. (atceros, cik ātri pēc koncerta sākuma mūsu brīnišķais satiksmes ministrs devās "izlocīt kājas" kopā ar savu ieroču nesēju, ar pilnīgi neieinteresētām/arogantām izteiksmēm sejās). 8. kaut ko var apsvērt. Bet koris kafejnīcā??? Ej nu; pietiek, ka tur grabina kāds nabaga solistiņš (un Rīgā tie nav tik profesionāli kā citur redzētie); lai vesels koris nostātos uz Smilšu ielas un baložiem debesīs mēģinātu ko uzdziedāt? Jeb Kaļķu ielā pie spēļu zāles? Arī jauniešu koncertiem ir sava vieta un nav tie jābāž pilnīgi visur. Vienreiz tas izdevās pietiekoši labi, ka nebaidies - tā ideja noteikti nav aizmirsta un savā vietā tiks atkārtota. Gribu teikt, ka daudzveidība bija pietiekoši liela. Ja domā banalizēšanu - atvaino, nē. (atvaino, ja pārspīlēju, nedomāju neko personīgi aizskarošu, bet Tevis rakstītā kopējā tendence uz to pusi velk.) Kategoriski neļaut staigāt dziesmu laikā (protams, var būt ārkārtas situācijas). Mēģinājums tā darīt bija, bet bikls. Ļoti jūtīgs jautājums ir virsdiriģentu izvēle. Manā skatījumā, šogad bez ļoti profesionāliem un drusku mazāk profesionāliem veikumiem bija arī daži pārāk švaki. Un ja vēl tas sakrīt kopā ar ne pārāk veiksmīgu orķestra apskaņošanu, kā I.Kalniņa "Varoni gaidot", tad rezultāts ir bēdīgs. Ir visādas detaļas, it kā sīkumi, kas tomēr ietekmē ļoti daudz. Pieteicēji, viņu teksts, mūzikai neadekvātais bilžu teātris (it sevišķi noslēguma koncertā, laikamtaisījis kāds repertuāru ne pārāk izprotošs video profesionālis ar savu domāšanu), šašliku dūmi. Starpspēles vai teksts starp dziesmām, kas par ātru apklusina aplausus, kora spontanitāti (es neesmu nācis klausīties pēc principa "davaj, davaj ātrāk, dod nākošo, man jāskrien mājā"). Bet domāju, ka visiem patika zilās gaismas "Gaismas pils" laikā, un daudzi citi pārdomāti un it kā sīki momenti, kas kopumā veido veselo. Nu tā, ne pārāk sakarīgs savārstījums.

- labi nobriedušu, laika pārbaudītu, garšigu, bet visiem pieejamu. 1. Pasūtāijumi Savējiem: Atskaņot tikai laika pārbaudītas dziesmas. Jaundarbus neiekļaut vispār. Pasūtījumus "savējiem" nepieļaut. Citādi atkal būs jāklausās labu cilvēku "nejaušās" neveiksmes (Karlsons , M Zālīte u.c.) 2. Repertuāra pamats: Komponisti darbus varētu taisīt nākamajiem Dziesmu svētkiem, kori tos varētu atskaņot, bet Dziesmu svētku repertuārā atļaut iekļaut tikai tos gabalus, kuru pirmatskaņojums ir bijis vismaz 5 gadus atpakaļ 3. Repertuāra izvēle: Koncertu repertuāru ļaut izvēlēties pašiem koristiem - balsojot koru deleģētiem pārstāvjiem, nevis šaurai "biedru grupai, kas atspoguļo darbaļaužu vēlmes". Atdalīt organizatorisko pusi no mākslinieciskās, ar to saprotot izpildījuma kvalitātes izvērtēšanu, ne repertuāra izvēli. Šis punkts ir visgrūtāk izpildāms, jo to pieņemot, iepriekšējo Dziesmu svētku organizatori atzītu, ka ar repertuāra izvēli ir iekrituši ar seju dubļos. Bet cerēsim, ka viņiem pietiks tam paškritikas un godaprāta.. 4. Koru karu: Padomāt par atraktīvāku formu koru kariem. Tagad tie ir orientēti ļoti šaurai auditorijai- pārsvarā pašiem un žūrijai. Koru karu fabula nav mainīta gadu desmitiem.. Es te nedomāju, ka sacensību shēmu pārņemt no TV šoviem, bet iekļaut izrādīšanās elementus vajadzētu gan un pa TV rādīt vajadzētu gan. 5. Nakts brīvais koncerts- šogad tas bija labs atradums, noteikti jāturpina. 6. Dziesmu svētku gājiens- noteikti tērpos. Noteikti ar dziedāšanu 7. Starplaiks: Dziesmu starplaikā nepadarīt dziedāšanu par obligātu, piespiestu pasākumu, bet svētkos pēc iespējas biežāk organizēt koru un skatītāju karaoki - tas ir - kori dzied, un uz liela ekrāna ir vārdi, kas ļauj tautai rūkt līdz. 8 Koncertu formātu dažādošana. Organizēt jauniešu koncertu- kopādziedāšanu ar populāriem solistiem . Organizēt dežūrkori un pūtējus pie Brīvības pieminekļa, Doma laukumā, ar iespēju tautai vakaros piedziedāt. Koncerts uz Daugavas kuģīti, Koru vakars Rīgas (āra) kafejnīcās....

Šie bija brīnišķīgi svētki. Manas sajūtas nespēja aptumšot ne biļešu jautājums, ne arī atklāšanas koncerts. Biju sajūsmā tāpat, tādēļ - Dievs dod pēc pieciem gadiem atkārtot kaut ko tikpat brīnišķīgu!

esmu piedalijusies jau 4 dziesmusvetkos, bet vel nekad neesmu redzejusi deju svetkus, kas esot vel iespaidigaki par nosleguma koncertu. varbut iespejams noorganizet ta, ka dziedatajiem ir iespeja apmeklet deju lielkoncertu?

bilesu nepietika mezha parka, jo pusi no tur vispar esosajam sedvietam sev bija rezervejusi saeimas deputati un ministru kabinets. KADA VELNA PEC??? PAR KADIEM NOPELNIEM??? par ko? par to, ka vini pieskirusi naudu svetku organizacijai??? ta tik vel truka, ka nepieskirtu!!!!! ta jau nav vinu personiga nauda, ko vini pieskirusi, ta ir ar likumu noteikta nauda, kas japieskir, un veidojas no musu samaksatajiem nodokliem. un tas ir shito murmulu darbs sho naudu pieskirt! man par to, ka es daru savu darbu, neviens papildus algai sadas ekstras nepieskir! jalauzh si sistema pasa pamata, ka saeimas pakljam kaut kas pienakas tikai par to, ka vini ir deputati. vini sanem pietiekami lielu algu, lai atlautos nopirkt biletes sev un savai radu varzai.

Vajadzētu padomāt par to, vai tiešām visiem, kas nav dziedātāji, ir atļauta bezmaksas ieeja Dziesmu svētku estrādē - Atklāšanas koncerta laikā skanēja ne tikai alus dzērāju un šašliku ēdēju murdoņa, bet arī, atvainojos, apdzērušos dejotāju auri priežu tumsā, kas bija ļoti labi dzirdami un traucējoši pat uz skatuves.

Pēc pagājušajiem svētkiem ir divi ierosinājumiem uzlabojumiem: 1. Pilnīgi noteikti Mežapraka estrādē uzkodu un citu izklaižu zona ir jāpārceļ pēc iespējas tālāk no pašas estrādes. Piedodiet, bet situācija, ka, "kamčatkā" sēžot, daudz labāk par koru dziesmām ir dzirdama alus cienītāju jautrā balsu murdoņa, nav īsti normāla. Pie estrādes galu galā var izvietot amatniekus un citus "klusākus" tirgotājus. Savukārt ēst un dzert gribētājiem nekas nenotiks, ja nāksies paiet pārdesmit metrus tālāk. 2. Pilnīgi noteikti ir jādara kaut kas ar biļešu tirdzniecības sistēmu. Nezinu cik pie vainas bija "Biļešu paradīzes" nesagatvotība, cik paši organizatori, kuri ar kaismīgiem tekstiem "biļešu nepietiks" paši lielā mērā radīja ažiotāžu. Noteikti, ka ir profesionāli cilvēki - kaut vai no ārzemēm - kuriem ir pieredze liela mēroga pasākumu biļešu tirdzniecībā un ar viņiem noteikti ir jākonsultējas pirms nākamajiem dziesmu svētkiem. Katrā gadījumā iepriekšējo svētku biļešu pārdošanu citādāk kā par pamatīgu katastrofu nodēvēt nevar. Tā nu bija pamatīga darvas karote visādi citādi veiksmīgo svētku medus podiņā.

Redzu, ka esat sava darba patriots, tādēļ došu dažus padomus, kā to pasākumu darīt par tautas pasākumu. Pirmkārt, Jums jānodibina biedrība : Latvijas koru savienība, katram korim viena balss, koru pilnsapulcē jāievēl savienības valde, padome, kā sirds vēlās. Otrkārt, nodibinātajai savienībai visa vara jāņem savās rokās, un tas nozīmē, ka visi ienākumi no dziesmu svētkiem nonāk savienības kasē ( Jums maksās visi, sākot no biļešu pircējiem, beidzot ar TV un radio, kas pirks translācijas tiesības). Treškārt, domājot par dziedāmajām dziesmām, tas jāizlemj koriem, veicot balsošanu. Ceturtkārt, visa naudiņā, kas iekasēta, jānovirz koru attīstībai. P.S. Isāki sakot, Jums jākļūst biznesmeņiem un no lielajiem šoviem, jāgūst arī kāds taustāmāks labums. Jūš varētu kļut par vienu no bagātākajām savienībām Latvijā, lai veicās nākt pie saprašanas.

Pats galvenais - izveidot tādu sistēmu, kas dotu priekšroku iegādāties biļetes svētku dalībnieku radiniekiem. DRīz jau būs 20 gadi kā ik nedēļu divas reizes dodos uz kora mēģinājumu. Tas ir laiks, kad esmu prom no savas ģimenes. Domāju, mana ģimene ir pelnījusi klausīties svētku koncertu klātienē.