Ministrs ir teicis, ka viņš atsakās no iespējas kandidēt tāpēc, ka process ir nepietiekami demokrātisks. Tur viņam var tikai piekrist. Joprojam partijas vairāk flirtē ar sabiedrību nekā konkrēti pasaka -- lūk, te ir mūsu izvirzītais kandidāts. Runājiet par viņu, kritizējiet un uzslavējiet, bet te nu viņš (viņa) ir. Turklāt nav organizētā veidā lūgts sabiedrību paust savas domas par šo tēmu. Tepat V-Dienā, kā arī Latvijas Avīzes pēdējā lappusē kandidatūras izskanējušas visdažādākās, bet nav manīta tāda domu biedru grupa, kāda pirms astoņiem gadiem izvirzīja Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūru atklātā vēstulē, kura tika publicēta Dienā.
Taču vienalga žēl, jo A. Pabriks kā prezidents noteikti nebūtu bīdāma lelle, kādu Saeimas korporatīvajiem politikāņiem vislabāk gribētos redzēt augstajā amatā. Patiesībā tīri brīnums, ka "Tautas" partija viņu vispār izvirzīja -- varbūt zināja, ka atteiksies. Ministrs protams ir labi pazīstams ārvalstīs, valodas prot, vārdu sakot -- būtu ļoti labs Valsts prezidents.
Ja reiz nav A. Pabrika, tad jādomā, ko tālāk. Joprojām uzskatu, ka lieliska nākamā prezidente būtu diplomāte un kādreizējā ārlietu ministre Sandra Kalniete, bet viņa diemžēl savu zirgu piejūgusi ne tiem ratiem. No "Tautas" partijas atlikušajiem kandidātiem arī Māris Riekstiņš ir ļoti sakarīgs un ārzemēs daudz pieredzējis kandidāts. Aigars Štokenbergs tomēr liekas pārāk daudz "savējais", lai viņam varētu uzticēt amatu, kurā tomēr korporatīvajiem politikāņiem reizēm ir jāpasaka "nē". Vēl vairāk gribas cerēt, ka labākajā gadījumā ļauns murgs ir doma, ka par prezidentu otrā kārtā varētu izvirzīt Aigaru Kalvīti, un labi, ka viņš pats ir pateicis, ka tā tas nenotiks.
No homofobisko mācītāju aprindām prezidentu redzēt negribētos, arī Kārina Pētersone ir lielisks cilvēks, bet viņas laipošana jautājumā par cilvēka tiesībām tikai tāpēc, ka viņa ir bļaustīgu homofobu sabiedrotā, ir bijusi vienkārši nožēlojama. Ivars Godmanis -- nu, piedodiet, bet lai arī sakarīgs cilvēks, tomēr lielā mērā noiets etaps. Turklāt grūti iedomāties viņu pie Eiropas Savienības galda ar tekstu "Man trīs lietas sakāmas ... PIRMĀ ..."
Ej nu sazini. Varbūt tomēr būs jāsaktās ārpus Saeimas aprindām. Piemēram, Ojāra Kalniņa virzienā.