Programmā būs Ferenca Lista, Bēlas Bartoka, Pētera Vaska un latviešu mūsdienu komponistu skaņdarbi, kas tapuši, iedvesmojoties no ungāru mūzikas, kā arī īpaši šim pasākumam komponēts skaņdarbs, ko radījis ungāru komponists, izmantojot latviešu tautas mūzikas motīvus. Koncerti notiks Madonā, Ventspilī, Siguldā un Rīgā.
Ungārijas vēstniecība ar šo klavierkoncertu ciklu vēlas demonstrēt abu tautu draudzību un ciešos kultūras sakarus. Mākslinieces D.Zandbergas atskaņotie skaņdarbi rudenī tiks izdoti kompaktdiskā, un ir paredzēts, ka programma tiks atskaņota arī Budapeštā.
Koncerti notiks: 6. martā plkst.18 Madonas Kultūras centrā, 13.martā plkst.18 Ventspils Mūzikas vidusskolā, 23.martā plkst.18 Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis, kā arī 9. aprīlī plkst.19 Rīgas Latviešu Biedrības nama Zelta zālē
Biļetes stundu pirms koncertiem var iegādāties norises vietās, uz Siguldas un Rīgas koncertiem - arī www.bilesuparadize.lv
Koncerta programmā iekļauta ungāru komponista Ferenca Lista (1811-1886) drūmi majestātiskā Trešā ungāru rapsodija, kā arī viena no augstākajām virsotnēm romantiskajā klaviermūzikā – Sonāte si minorā, kuras pamatā ir motīvs, kas līdzīgi kā Sfinksa sevī ietver visdziļākos noslēpumus un pārveidojas, izpaužot pretmetu: labā un ļaunā, dievišķā un dēmoniskā sadursmes.
Savukārt tautas mūzikas melodijas un ritmi ieskanēsies ne tikai vitalitātes pārpilnajās Bēlas Bartoka (1881-1945) Sešās rumāņu dejās, apcerīgajās Jāzepa Vītola (1863-1948) un Pētera Vaska klavierminiatūrās, bet arī šim projektam speciāli veltītajos jaundarbos: Daces Aperānes Cimbala, Gundegas Šmites Ungāru klavierainavas, Jāņa Zandberga Čardašs un ungāru komponista Mātē Hološa Latmotīvi.
Diāna Zandberga (Baibusa) sāka spēlēt klavieres piecu gadu vecumā. Jau agri viņas spēle ieguva starptautisku atzinību, ko apliecināja Galvenās balvas iegūšana 1995. gada Concours musical de France Parīzē.
Pēc maģistra grāda iegūšanas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Jura Kalnciema klasē, viņa turpināja studijas doktorantūrā pie profesores Jeļenas Ļebedevas un profesora Sergeja Osokina. No 2000. līdz 2004. gadam Diāna studēja Eiropas Mūzikas akadēmijā Milānā pie leģendārā pianista Lazara Bermana, bet no 2004. līdz 2008. gadam papildinājās Granadosa-Maršala akadēmijā Barselonā pie izcilās spāņu pianistes Alisijas de Laročas (Alicia de Larrocha).
Kopš 1996.gada Diāna Zandberga koncertējusi Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Somijā, Francijā, Slovākijā, Spānijā, Bulgārijā, Rumānijā, Polijā, Vācijā, Itālijā, Kubā un Amerikas Savienotajās Valstīs, gan atskaņojot soloprogrammas, gan arī kā soliste ar Šumenas simfonisko orķestri Bulgārijā, Katalonijas simfonisko orķestri (diriģents Uve Munds) Palau de la Musica Catalana Barselonā, Bakau Filharmonijas simfonisko orķestri (diriģents Frančesko Atardi (Francesco Attardi)) Rumānijā un Itālijā Milānā Teatro dal Verme prestižā koncertcikla Serate Musicali ietvaros un Krievijas Valsts simfonisko orķestri Klasika (diriģents Aleksandrs Kantorovs) Sanktpēterburgā Šerementjevu pilī, Starptautiskā Mocarta simpozija noslēgumā (2011).
Pianistes spēle ieskaņota vairākos kompaktdiskos – Transkripcijas (2003), Sapņi par Spāniju (2011) un Veltījums Lista divsimtgadei (2012).
"Pianiste, kurai pirkstos uguns" tā par D.Zandbergu raksta Spānijas laikraksts La Vanguardia.