Mūziku Jānis Akuraters uzskatīja par augstāko no mākslas izteiksmes veidiem. Sajūsmības vārdus par to atrodam viņa rakstos un vēstulēs: "Mūzika – tā ir reliģijas izpausme uz āru." Pirmā ārzemju ceļojuma laikā, 1914. gada 5. janvārī dzejnieks raksta sievai Marijai uz Latviju: "Ceturtdien, 8. janvārī, es gribu iet uz Parsifālu Parīzes operā. Tas būs rets prieks, jo ir tikai piecas izrādes un biļešu cena sadzīta līdz 100 frankiem."Iespaidi ir tik saviļņojoši, ka dažu dienu laikā Akuraters sacer plašu rakstu par Parsifāla uzvedumu: "Savāda misticisma pilna ir visa poēma un mūzika. Un šis misticisms, šī nebeidzamā sāpju un atteikšanās dziesma ar savu debess burvību ir Budas filosofijas varbūt visdzīvākais attēlojums Eiropas mākslā. Sāpes – dziļākais, ko cilvēks spēj just un skaidrākais – tā vēsta Buda. Un šo sāpju izteiksme mūzikā aizsniedz savu augstāko izpausmi Vāgnera Amfortas dziesmā. Kāds franču kritiķis saka, ka Vāgners bijis ģeniāls tiklab mūzikā, kā arī dzejā." (Parīzē 1914. gada 9. janvārī.)Vēlāk savas izjūtas par šo operu Jānis Akuraters izteic dzejā:Parsifals (no krājuma Dienu prieks)Skaidras paliek visas krāsasAugstumos, kur dievi mīt;Sirds un zvaigznes gaišas māsas,Daiļums šodien tur un rīt.Tavas rokas trūdu rokas,Mirklī viņu laime riet,Zemes ziedos smaržu mokas, –Visuskaistāk zvaigznes zied.Izcilais operu komponists Rihards Vāgners radījis arī cita žanra mūzikas darbus – t. s. „mazās formas”, kas nav tik pazīstamas, kā viņa slavenās operas. Tās vairāk izteic klusākus, intīmākus dvēseles pārdzīvojumus un noskaņas.
Koncertprogrammu, kas veltīta šai Riharda Vāgnera mūzikai, sagatavojis Pēteris Plakidis ar domubiedriem – Lauru Grecku un Dzintaru Beitānu.
Pēteris Plakidis. "Man ļoti patīk aktīvi muzicēt. Esmu garas stundas pavadījis kamermuzicēšanā Mūzikas akadēmijā un esmu laimīgs, ka dauzi studenti tagad kļuvuši par maniem partneriem."
Komponists Pēteris Plakidis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, ir izcils pianists, koncertmeistars un savdabīgs gan savas, gan kolēģu un klasiskās mūzikas interprets, kam raksturīga perfekta formas izjūta, neparasti muzikālās domas risinājumi, meklējot arvien jaunas nianses un saskaņas. Uzstājies kocertos Latvijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Austrijā, ASV. Joprojām sadarbojas ar daudziem dažādu paaudžu latviešu atskaņotājmāksliniekiem. "Mans ideāls – kalpošana mūzikai. Koncerti ir galvenie manas dzīves notikumi. Arī gatavošanās tiem, muzicēšana ar domubiedriem, draugiem, mīļajiem," atzīst Pēteris Plakidis.
Koncertā muzejā Pētera Plakida sniegumā dzirdēsim divus opusus: R. Vāgners Pie melnajiem gulbjiem un R. Vāgners, F. Lists Elzas sapnis no operas Loengrīns.
Laura Grecka (mecosoprāns) absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Turpina studijas maģistrantūrā pie asoc. profesores Lilijas Greidānes. Strādājusi Rīgas Doma kora skolā. Šobrīd papildina muzikālo izglītību Māstrihtas Mūzikas akadēmijā. Dziedātājas repertuārā ir gan dažādu komponistu ārijas no senās mūzikas līdz verismam, kā arī jauno komponistu skaņdarbi.
Koncertā muzejā Laura Grecka dziedās piecas Riharda Vāgnera dziesmas ar Matildes Vēzendonkas dzeju: Eņģelis, Apstājies!, Siltumnīcā, Sāpes, Sapņi. Koncertmeistars Pēteris Plakidis.
Dzintars Beitāns ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistara vietnieks. Vijoles spēli mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā pie Valda Zariņa un Ulda Sprūdža, beidzis arī Ulda Sprūdža meistarklasi. Daudz koncertējis gan kā solists, gan kā dažādu kameransambļu dalībnieks Eiropā, ASV, Āzijā. Nesenā pagātnē aizsākusies sadarbība ar Pēteri Plakidi.
Koncertā muzejā skanēs R. Vāgnera un A. Vilhelmi opuss Albuma lapa.
Pirms koncerta – Guntara Pupas ievadvārdi Riharda Vāgnera mūzika Rīgā Jāņa Akuratera laikā: 20. gs. sākums – 30. gadi.
Sarīkojumu atbalsta Rīgas dome.