Pasaules skaņas
"Doma par festivālu radās 2.janvārī," šķelmīgi stāsta Nils Īle. Pēc
Jaunā gada sagaidīšanas bijusi līksma sajūta, pacēlums, apziņa, ka
finansiālais stāvoklis ir pietiekami labs. Tad arī nolemts — vajag
perkusionistu festivālu! "Piezvanīju vieniem, otriem. Kā par brīnumu,
visi atsaucās, tā nu tagad arī pašam viss jāstrebj," Nils Īle tēloti
gaužas. Viņš gan uzreiz piebilst, ka esot neizsakāmi pateicīgs visiem,
kuri snieguši atbalstu. Un tādu bijis daudz: gan viņa bijušie studenti,
gan citi sadarbības partneri, to skaitā deju studija Dzirnas, kuras
telpās notiks pirmais perkusionistu festivāls. Festivāla organizēšana
ritējusi viegli. "Vārds pa vārdam, un viss kārtībā, viss notiek!"
perkusionists atzīst, ka šādās situācijās tiešām novērtē to, ka viņš
pazīst cilvēkus, cilvēki pazīst viņu un atsaucas. Tas rada iespēju
realizēt savus sapņus pat brīdī, kad valstī notiekošajā ar pozitīvām
sajūtām grūti raudzīties. "Es uzskatu, ka krīzes nav!" Īle kategoriski
nosaka un paskaidro, ka šis, viņaprāt, drīzāk ir iespēju laiks.
Festivālā būs pārstāvēti perkusionisti no dažādām valstīm, katrs ar savām spēles tradīcijām. No pašmāju māksliniekiem var minēt dūdu un bungu grupu Auļi, kā arī citas apvienības. Kopumā uzstāsies divpadsmit sastāvu gan no Latvijas, gan citām valstīm. "Skanēs gan indiešu tablas, gan Brazīlijas un Āfrikas tradicionālie instrumenti, gan pašmāju celma bungas," uzskaita Nils Īle. Mūziķi sagatavojuši arī paši savas kompozīcijas, kuras atskaņos. Katram festivāla dalībniekam atvēlēta pusstunda.
Būs ko redzēt! Apvienība Vhooshaety demonstrēs, kā tablas palīdz runāt ar skaņu. Baraka atskaņos kompozīcijas, kuras izpildīs vijole, tablas un balsis. Kopā ar deju grupu Dzirnas uzstāsies Afroambient — senākā perkusionistu apvienība Latvijā. Matīss Akuraters kopā ar Samba de Riga spēlēs brazīliešu instrumentus. Nils Īle uzaicinājis festivālā uzstāties arī savu senu draugu Otello no Itālijas, kurš savulaik vairākus gadus dzīvojis Rīgā. Šoreiz viņš spēlēs gan afrikāņu džambes, gan tradicionālos Vidusjūras sitamos instrumentus. Citādas perkusijas varēs redzēt Māra Pūres sniegumā — viņš dejos stepu, kura izpildījumu arī var pieskaitīt šim žanram. Festivālā varēs dzirdēt projektu Pulse Effect — Īles bijušos studentus, kas skaņu veido gan ar instrumentiem, gan ķermeņa kustībām. "Tāds savdabīgs Stomp variants," Īle velk paralēles ar atraktīvo britu grupu. Kopdarbā vienosies Rihards Zaļupe, Edgars Saksons, spēlējot kongas, iespējams, skanēs arī Latvijā pēdējā laikā īpašu publicitāti guvusī marimba. Ar elektroniskajām perkusijām, tā saukto beatbox, uzstāsies Reinis Sējāns. "Viņam ļoti labi sanāk, ja viņš to vēlas, un ar Cosmos tam nav nekāda sakara!" komentē festivāla organizētājs.
"Prieks kalpot sabiedrībai!" nosmej Nils Īle. Viņš aprēķinājis, ka peļņas pasākums tas pavisam noteikti nebūšot, labi, ja izdosies pieaicināt tik daudz skatītāju un klausītāju, lai "aizietu pa nullēm". Nils Īle sola nepiespiestu atmosfēru — nogurušie varēs atlaisties sēžammaisos.
Pazaudētas zemās frekvences
Latvijā perkusijas ir eksotika. Pirmais lielāka mēroga pasākums ar perkusijām notika 1996.gadā, Nils Īle kopā ar Miku Čavartu, Edgaru Saksonu un Ilgu Reiznieci Jaunajā Rīgas teātrī atskaņoja saules dainu aranžējumus. "Un tad tas lēnām sākās," atceras Īle. "Cilvēki pievērsās perkusijām, jaunieši sāka tās plaši izmantot. Pēc laika vai katrā folkmūzikas grupā bija pa džambei," stāsta Īle. Viņaprāt, tas nemaz nav paradoksāli, ka mazās afrikāņu bundziņas kļuvušas gandrīz vai par latviešu nacionālo instrumentu, jo tās dod iespējas sadzirdēt zemās frekvences, taču latviešu mūzikas vēsturē par līdzīgiem instrumentiem ziņas nav saglabājušās.
Kādēļ jauni cilvēki izvēlas pievērsties citu tautu muzikālajām izpausmēm, nevis, piemēram, ņem rokās kokli. "Folklora, tautasdziesmas, citas tradicionālās izpausmes daļai cilvēku patīk, ja tie auguši vidē, kurā tas viss bijis aktuāls, taču ar laiku apnīk, jo tam tiek piešķirts pārāk nacionāls raksturs," spriež Īle. Viņaprāt, tas rada pretestību, tādēļ uzmanība tiek pievērsta citu tautu instrumentiem. Āfrikas ritmi dod pavisam citu impulsu.
Nils Īle intuitīvi jūt — nevar būt, ka latviešiem senāk bijušas tikai celma bungas vai vara bungas. Noteikti bijis kas vairāk. "Kad spēlēju folkmūzikas festivālos, sajūtu, ka tieši šo ritmu latviešiem pietrūkst, jo zemās frekvences iespaido, rosina dejot," spriež mūziķis. Protams, nevar zināt, kas agrāk bijis ritma pamatā — varbūt pat vienkārši akmeņi, jo akmens arī skan.
"Dažubrīd nesaprotu popmūziku un to arī nepieņemu. Tie teksti..." spriež Īle. "Kļūst skaidrs, kāpēc jaunieši jūdzas nost, lec pa logu…" Mūziķis piedāvā alternatīvu — dziedāt par prieku, jo tad cilvēks kļūst laimīgāks. Viņš uzskata, ka prieka sludināšana ir pats svarīgākais un perkusijas ir tās, kas orientējas uz prieku, enerģiju. "Zemās frekvences iekustina zemāko čakru, kas ziemeļniekiem, jo īpaši sievietēm, neesot attīstīta," atklāj Nils Īle. Mūziķis stāsta, ka, sākot spēlēt kādu no perkusijām, var just iekšējo enerģiju, kas attīstās. "Skaņas kāpj pa kundalini augšup, un tas sāk dzīvot," noslēpumaini pasmaida mūziķis.
Viņš sācis muzicēt 1982.gadā. "Teikt, kā bija? Nomira māte, sāku nodarboties ar mūziku," mūziķis ir lakonisks. Divpadsmit gadu vecumā palicis viens, tagad ir pateicīgs, ka bija cilvēki, kas ieveda mūzikas pasaulē. "Citādi nevar zināt, kas būtu sanācis, es jau tā esmu huligāns," pavīpsnā Īle. Vispirms spēlējis ģitāru, taču nav paticis, ka sāp pirksti. Vēlāk pievērsies bungām. Savulaik piedalījies grupas Rietošais saullēkts (vēlāk — Inokentijs Mārpls) dibināšanā, piedzīvojis nelegālos festivālus astoņdesmitajos, rokkluba dibināšanu. Gājis jautri, taču pēc kādiem septiņiem gadiem, kas pavadīti bungojot, sapratis, ka ar kociņiem vien nevar izpausties. "Dabūju mazās bundziņas, ar to arī sākās," atceras Nils Īle. Vēlāk viņš devies uz Nīderlandi apgūt perkusiju mākslu speciālos kursos, taču tur uzdevis tik daudz jautājumu, ka viņu sūtījuši uz Āfriku. Bet nebija naudas. Līdz šim kontinentam viņu aizvedusi laimīga sakritība. "Festivālā Arsenāls spēlēju pavadījumu Eizenšteina filmām. Pēc mēneša — zvans no Zviedrijas, vai varot tādu pašu projektu arī tur realizēt." Zvana rezultāts bija vīza un arī biļete uz Āfriku. Tagad Nils tur atgriežas bieži — pat pirmais apsveikums Jaunajā gadā šogad bija no Gambijas! Morāle pavisam vienkārša — vajag ļoti gribēt, tad arī viss notiks. Ar ticību vien nepietiks.
***
Perkusionistu festivāls "09
28.martā plkst.18.30 deju studijā Dzirnas Brīvības gatvē 224, k.5.
Biļetes cena Ls 4