Pukkelpop - koncertiespaidu ķeršanas vieta
Haseltā Beļģijā augustā notiekošais festivāls Pukkelpop jau vairākus gadus kļuvis par koncertiespaidu ķeršanas vietu arī latviešiem. Vilina gan cena (Ls 100 par trim dienām), gan par to piedāvātais bagātīgais jauno un leģendāro mūziķu klāsts, gan arī relaksējošā atmosfēra, ko pērn nedaudz pabojāja citkārt tur nemanītu niknu melnos kreklos tērptu vīru armija, kuras mērķis bija grupas Metallica koncerts. Šā gada programma šķita gana vilinoša, tomēr rādās, ka Pukkelpop rīkotājiem masas uzkačāšanai skola rokā un, dabūjuši savā azotē metālistus, kuriem šogad gandrīz pilnībā tika atvēlēta The Shelter skatuve, viņi jau dodas tālāk. Slavenā repera 50 Cent piedalīšanās festivālu gluži vai apgāza ar kājām gaisā. Par spīti tam, ka atšķirībā no daudziem citiem lieliem hiphopa māksliniekiem viņš nemeklē pavadošo dzīvo grupu pat priekšnesumiem uz lielās skatuves.
Pukkelpop teritorija ir krietni kompaktāka nekā Roskildes festivālā, kas līdz šim ļāva ātri veikt pārgājienus no skatuves uz skatuvi pāris minūtēs, neko nenokavējot. Roskildes festivāls jau vairākus gadus skatītāju ērtībai limitē apmeklētāju skaitu līdz 100 000 (ierobežot pūli turpmāk nolēmis arī mūsu Positivus), tāpēc pieļautais rekordlielais Pukkelpop apmeklētāju skaits (180 000 trijās dienās) šogad bija kļūda, jo radīja zināmas neērtības. Piemēram, 50 Cent koncerta laikā pārvietošanās bija gandrīz neiespējama, ja arī tieši šis mākslinieks neinteresēja un nācās, tikai garāmejot, doties gar galveno skatuvi uz mazākajām Marquee un Club, kur vienlaikus uzstājās Klaxons un Little Boots — meitene, kuru var sēdināt uz britu popa princeses troņa līdzās Lilijai Allenai.
Pēc galveno secinājumu izklāsta atgriežoties pirmajā festivāla dienā, kur no lielās skatuves māksliniekiem pēdas mūzikas vēsturē vienīgie atstājuši Faith No More, par muzikāliem piedzīvojumiem klātesošajiem varēja kļūt Bona Ivera, The Big Pink, Devotchka un Grizzly Bear uzstāšanās. Par uzlecošu zvaigzni un Yazoo mūsdienu versiju dēvētās grupas La Roux priekšnesums neiztur konkurenci un kļūst garlaicīgs pēc pāris dziesmām, bet mūsdienu indīfolka dievu Beirut koncerts jau vēlā pirmā vakara stundā prasīt prasās pēc greznas senlaicīgas koncertzāles. Vai vismaz omulīgas pļaviņas saulrietā ezera krastā ar iespēju apsēsties un nepieciešamības gadījumā piecelties, lai padejotu, nevis mīņātos pa dubļiem ar nogurušām kājām, bet tad jābrauc uz atsevišķu koncertu. Nakts tumsu līdz baltajām pelītēm sabaida My Bloody Valentine ar apdullinošām ģitārskaņām (pirmoreiz mūžā biju spiests izmantot dzeltenos ausu tamponus) un tik tikko aiz tām sadzirdamu vokālu — garāmgājēji šokā, bet fani zina, ka troksnis vienmēr bijis šīs grupas māls un pie tā jāpaliek.
Patriks Volfs un Vampire Weekend vienā laikā? Neko darīt — tas ir festivālu lāsts, un jāizdara izvēle. Paliec uz vietas un ļauj sevi pilnībā apburt vienam no kārotajiem māksliniekiem vai vidū bēdz neatskatoties, toties apvelc programmiņā ar aplīti abus kā redzētos.
The Ting Tings nav The White Stripes — viņiem divatā lielo skatuvi nekā "nepacelt", toties pēc brīža Placebo jau ņemas slapjās miesās, par spīti nesenajam Braiena Molko spēku zudumam un sabrukšanai uz skatuves koncerta laikā. Skaidrs, ka arī Rīgā viņus gaidīt ir vērts, kamēr spēka vēl pietiek.
Elektroniskās mūzikas ikonu Kraftwerk koncerts ir kā mākslas darbs, kuru laiku pa laikam ir vērts atkal aplūkot, kaut tajā nekas nemainās, pat otrajam mūžīgajam dalībniekam Florianam Šneideram aizejot. Lai saglabātu maģisko skaitli četri, atrasts gados jauns aizvietotājs, un Kraftwerk burvju vara tūliņ turpināsies jau piekto gadu desmitu. Pēdējās dienas muzikālo veldzi saules pārkarsētajiem festivāla apmeklētājiem sniedz norvēģi Hanne Hukenberga un The Kings of Convenience dalībnieks Ērlends Oija ar savu grupu The Whitest Boy Alive, kā arī postroka klasiķi Tortoise. Burvīgs atklājums ir Micachu&The Shapes, kuru naivi radošā pieeja spēlēm ar skaņām būtu lielisks atradums mūsu nepieradinātās mūzikas festivālam Skaņu mežs, tāpat kā amerikāņi Health. Vēl pirms noslēguma uguņošanas muzikālā daļa beidzas ar superzvaigžņu augstumos uzlēkušajiem britiem Arctic Monkeys, par kuru muzikālo nozīmīgumu kritiķi lauž šķēpus, bet patiesā atbilde atnāks pati. Ne šodien un ne rīt, bet pēc gadiem desmit.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.