Baiba Broka. Gaidīšanas laiks

Man ļoti patika Klusuma skaņas, es raudot smieklu asaras smējos Latviešu mīlestībā un Amizantajā gadījumā, pilnīgā klusumā [jo arī pārējie sajuta to...] pavadīju Sarkano lukturu ziemu, tvēru pie sirds, galvas un situ plaukstas ar Draugiem Mēnesī uz laukiem, radu līdzības Vectēvā... UN kolosāli smējos Žurkā! VOT! [Padomiskais "VOT"] nesaprotu šos .... Nu nevelcies uz izrādi, ko nesaproti! Tupi mājās! Gaume un aprobežotība nebūt nav viens un tas pats. Piedod, "Lāsteka", bet es ceru, ka Tu uz teātri vairs neej... Tu to nogalini....

Visus gadus, kamēr Nacionālais teātris "ražoja" Žurkas, es neļāvos pierunāties iet uz šīm izrādēm, jo zināju, ka neesmu šo izrāžu māksliniecikās gaumes piekritēja. Bet, sapratu, ka ir laiks beidzot pašai pārliecināties, vai nekļūdos savos uzskatos, jo pieprasījums pēc Žurkas tomēr bija! Saņēmos un aizgāju. Es negribu noniecināt neviena darbu šajā teātrī, tomēr redzētais manī atstāja smagus emocionālus nospiedumus - man patiesi bija un ir žēl šī teātra aktieru, -labu aktieru izniekotais radošās dzīves laiks!

Esmu JRT skatītāja, tātad ne pamatmasa. Gadījās biļete uz "Žurku Kornēliju" Nacionālajā teātrī un piespiedu sevi noskatīties līdz galam. Sapratu, ka pamatmasa sēž tur - izrādē par žurku. Man nelikās asprātīga vai smieklīga NEVIENA vieta žurkas un circeņa dialogos, arī pārējās epizodēs nē. Man bija skumji par mūsu "pamatmasu" - tautu, kas smējās vēderus turēdami. Brīžiem tas likās tik pazemojoši, kad, jau kuro reizi atkārtojot "nasing spešal", zālē smiekli nerimās. P.S. Saka, ka katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā ir pelnījusi.

NU bet to jau viņa arī pasaka, ka Hermanis pārspīlē. Publiski izteikties pusvārdos jau nemaz nav jēgas. Tā taču nav privāta saruna virtuvē. Idejas jau savādāk nemaz nevar izplatīt kā dramatizējot, lai aizdomājas vismaz līdz pusei.

Alvis Hermanis savos izteikumos it bieži šauj pār strīpu. Es nedomāju, ka tīšām vai ļaunprātīgi,vai bezatbildīgi. Tomēr viņš ir īpatna, sevī vērsta personība, kas,manprāt dzīvo citā realitātē. Tajā,kas viņam pieejama un saprotama. Neredzu loģiku apgalvojumā, ka katra cilvēka stāsts ir vairāk par Šekspīru. Vai tad Šekspīrs zīda no pirksta. Tas nav rakstīts zinot,iepazīstot cilvēkus. Tas nav par cilvēci,sabiedrību? Tas, ka JRT ienīst ir pasludinājums, kā daudzi citi,kuriem nav pamatojuma. Bet tas,ka ar N.N.rupora palīdzību pārspīlēti tiek sludināts jūsu vienreizīgums,pārākums arī nebūs nepatiesība. Luga tomēr ir kas cits, nekā paša stāsts,kaut arī iznēsāts un mērķtiecīgi sacerēts.Kas tad to, ko radījuši dramaturgi,cits skatītājam iztulkos, ļaus dziļāk izprast. Teātris ne? Par ģimenes nozīmi taču saprātīgas būtnes nestrīdas. Bērns, tā ir Dieva svērtība un velti mēs augstprātīgi domājam, ka tie mums doti vienīgi pēc paša izvēles. Bērna uzaudzināšana ir augsta misija,arī par to nav jāšaubās. Lai jums Laime stāv līdzās. Veiksmi dzīvē un,kad atgriezīsities,arī teātrī.

Apsveicu ! Laadee tik ieksjaa kameer kraasns silta...