Māņticībai neļaujas
Vācu horeogrāfa Kristiāna Špuka iestudētā baleta Smilšuvīrs pamatā ir vācu rakstnieka Ernesta Teodora Amadeja Hofmaņa 1816.gadā uzrakstītais stāsts, ko krāšņo Roberta Šūmaņa, Alfrēda Šnitkes un Martina Donnera mūzika. Tie, kas baletu jau redzējuši vai lasījuši pašu pasaku, piekritīs, ka sižetu var dēvēt par baisu. Galvenais varonis Natanaēls (lomā — Artūrs Sokolovs) ir jauns cilvēks ar spilgtu iztēli. Gadiem ejot, viņu aizvien uzmācīgāk vajā pasaka, ko bērnībā vakaros zēnam stāstījusi aukle. Pasaka — par ļauno Smilšuvīru, kurš vakaros ierodas pie bērniem, iesviež tiem sejā smilšu sauju un nozog acis. Pasaku Natanaēls sāk jaukt ar paša dzīvi, izrādes gaitā viņš lēnām sajūk prātā.
Taču jaunais, talantīgais dejotājs Artūrs Sokolovs, kuram šovakar pirmoreiz jāiejūtas Natanaēla lomā, tikai smejas un teic: "Ja pīpē opiju, kā to darīja Hofmanis, ne to vien uzrakstīsi!" Kaut ko tādu dejot bail viņam neesot; vajagot vien sevī atrast slēptās rezerves un censties tās pēc iespējas labāk atklāt uz skatuves. Tehniski sarežģītā un dramatiski izsmalcinātā loma jaunajam dejotājam var būt veiksmīgs solis pretim citām nozīmīgām lomām.
Artūrs Sokolovs atzīst — mācoties baletskolā, viņam nav pat prātā nācis, ka reiz nāksies dejot šādu lomu. "Kad uzzināju, ka man tikusi Natanaēla loma, neko nesapratu. Mēģināju izprast, ko autors ar šo pasaku gribējis pateikt, kā horeogrāfs to iztēlojies. Jo te ir tik daudz un dažādu kustību, ka to visu nodejot nepavisam nav viegli! Turklāt emocijas, kas jāparāda, uzdevumu padara vēl grūtāku."
Izrādās, gatavojot Natanaēla lomu Smilšuvīra pirmizrādei, viņš smagi traumējis kāju. Taujāts, vai nav uztvēris to kā zīmi, ka lomu nevajadzētu dejot, Artūrs Sokolovs pasmaida. Izrādās, daudzi dejotājam uz to norādījuši, taču viņš skaidro — vajadzējis domāt ar galvu un pievērst uzmanību tam, ka nedrīkst dejot līdz galīgam spēku izsīkumam. "Neoklasika prasa daudz vairāk spēku nekā klasiskie baleti. Te nu ir rezultāts..." puisis secina, piebilstot, ka nav māņticīgs, tāpēc zīmēm netic.
Tomēr, lai viss būtu kārtībā, pirms izrādes Artūrs ievēros savu ierasto rituālu — labi izgulēsies, atpūtīsies un noskaņosies. "Vēl no rīta kārtīgi jāpaēd un jāiedzer tēja ar medu. Pirms pašas izrādes atļaušos apēst tikai dažus riekstus enerģijai, jo dejot ar pilnu kuņģi gan nebūtu saprātīgi." Viņam noteikti palīdzēs apziņa, ka izrādi skatīsies labākie draugi un, protams, arī draudzene — japāņu balerīna Juka Mijake, kura jau kādu laiku dejo LNO baleta trupā.
*
Balets
Smilšuvīrs
LNO, 15.IV plkst.19
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.